Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā algu pieaugums 2025. gada trešajā ceturksnī ir palēninājies un sasniedzis 7,8 %.
Vai Latvijā būtu jālikvidē dzelzceļa sliedes, kas ved uz Krieviju? Šis jautājums atkal uzjundījis ar jaunu spēku pēc tam, kad par to publiski sāka runāt Nacionālie bruņotie spēki. Politiķi gan vēl nesteidz atsaukties Latvijas armijas aicinājumam. Situācija tiekot vērtēta.
Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģiju attīstība vairs nepakļaujas vienkāršai, prognozējamai līknei. Tā ir strauja, grūti aptverama un bieži vien pārsteidzoša. Ikdienā arvien biežāk dzirdu sarunas par to, ka mākslīgais intelekts (MI) un automatizācija “aizstās cilvēku”. Pasaules ekonomikas foruma prognozes gan piešķir diskusijai konkrētākas aprises. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam varētu pazust ap 92 miljoniem darba vietu, taču vairāk nekā 170 miljoni radīsies no jauna.
Elīna Kjago-Putāne ir trīs bērnu mamma, kas atzīst, ka ikvienai sievietei pat visaizņemtākajā ikdienā obligāti ir jāparūpējas par savu labsajūtu. Šo gudrību viņa nodod tālāk caur savu profesiju. Kļūšana par spa rituālu meistari Elīnai deva iespēju būt priekšniecei pašai sev un izbaudīt privilēģiju, kādu sniedz iespēja veikt spa procedūras sievietēm. Mārupē, kur meža ielokā atrodas viņas spa salons, ceļu pie Elīnas atrod gan nogurušās, gan laimīgās, gan sievišķību meklējošās, gan par sevi dzīvē jau pārliecinātās. Elīna visām savām klientēm sniedz arī padomus, kā labāk par sevi rūpēties.
Runājot par gadalaikiem, liekas, vairums izceltu tikai daudzu un dažādu svaigā gaisā baudāmo prieku pilno vasaru. Taču tikai ar vasaru gada kopējā krāsu paletē izpaliek pārējo trīs gadalaiku īpašais kolorīts: pavasara dabas atmošanās spēks, rudens krāsu bagātība un ziemas teju sterilais baltums. Tā kā dzīve nav tikai daba ap mums, arī katrā gadalaikā iekrītošie dažādie svētki pievieno tiem ko daudz dziļāku.
Svētdien sagaidīsim Pirmo Adventi, kad mājokļos tiek iedegtas sveces un novietoti adventes vainagi. Šie rotājumi rada svētku noskaņas un siltuma sajūtu, bet var arī kļūt par ugunsgrēka izcelšanās iemeslu. Sagaidot adventes laiku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina drošības padomus, lai svētki būtu droši un priecīgi.
Dažādi operatīvie dati (mazumtirdzniecības, rūpniecības izlaides, noskaņojuma rādītāji, maksājumu karšu un kreditēšanas dati) jau iepriekš iezīmēja, ka trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņas būs pozitīvas, nebija tikai skaidrs, kādā no 50 rozā nokrāsām šis pieaugums būs raksturojams – vai maigā zemeņu debesmannas triepienā vai košrozā fuksiju blīkšķī.
Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. Anonīmās čata platformas ļauj cilvēkiem momentāni sazināties ar svešiniekiem.
Kad no Matīšiem iegriež uz Ainažu pusi un pabrauc dažus kilometrus līdz Braslavas pagasta robežām, ceļa malā izlikts plakāts aicina iegādāties medu “Salnieku” mājās. Ja piestāsiet, jūsu skatienu vispirms piesaistīs siltās krāsās krāsotie bišu stropi, rūpīgi iekopti košumkrūmi, kas vēlā rudenī gan vairs nav tik koši, un stabila, labi uzturēta divstāvu māja. Atvērsies durvis un, aukstuma nebīdamies, vienā krekliņā ar Nepālas simboliku, uz lieveņa iznāks smaidīgs vīrs ar gaišu vaigu, drošu soli un stingru rokasspiedienu. Tas būs Laimonis Petrusēvičs, kurš tikko ir atgriezies no ceļojuma uz Nepālu, kur kāpa kalnos, vadot deviņpadsmit cilvēku lielu grupu.
Deviņas desmitdaļas aptaujāto vecāku bērnu audzināšanā ir izmantojuši emocionālās vardarbības metodes, un visbiežāk - 60% gadījumu - tā ir kliegšana, noskaidrots sabiedriskās domas pētījumā par nevardarbīgu bērnu audzināšanu, kuru otrdien prezentēja Labklājības ministrijas (LM) konferencē "Kā audzināt bērnu bez vardarbības".
Gribējām uzzināt iedzīvotāju viedokli par vienu no Latvijas izglītības sistēmas sāpīgākajiem jautājumiem – mazo lauku skolu likteni.
