Valdības īstenotās publicitātes kampaņas vienmēr ir uztveramas ar prāvu skepses devu. Sevišķi, ja kampaņa iet gaisā ap gadumiju. Nauda paliek pāri, nu kā to atdos atpakaļ budžetā! Un, ja nauda no Eiropas Savienības fondiem, nu tad vispār var pleķerēt uz nebēdu. Tikai tā, lai nepieķer. Un nepieķers.
Valsts finansējums politiskajām partijām, ko no mūsu naudas izmaksā partijām bez mūsu piekrišanas, pat ja mēs iebilstam pret konkrēto partiju rīcību, nemaz neveicina partiju politikas kvalitāti vai panākumus vēlēšanās.
2022.gada 24. februārī rīta ziņu raidījumi nebija tādi kā parasti. Tos visus vienoja vārds “karš” – Krievija bija nodevīgi uzbrukusi Ukrainai. Turklāt šis vārds satricināja ne tikai Latviju vien, bet aplidoja visas Rietumu civilizācijas telpu un ilgi bija ziņu pašā augšgalā. Vai no šī kara varēja un var kaut ko mācīties Latvijā?
Šodien aprit ceturtā gadadiena kopš aukstās nakts no 23. uz 24. februāri, kad Krievijas Federācijas armija, iesaistot privātās algotņu bandas un tāldarbības raķetes, iebruka Ukrainā. Kā aprēķināt, kad tas viss vienreiz beigsies?
Šā gada 19. februārī no mums sešdesmit otrajā mūža gadā šķīrās Henrijs Avots.
Kāpēc ir svarīgi nosaukt lietas īstajos vārdos? Vai digitālajā laikmetā mēs nezaudējam spēju sarunāties un fantazēt? Un kāpēc vecākiem nevajadzētu baidīties lasīt bērniem priekšā, pat ja balss dreb? Par valodu, lasīšanu un dzīves garšas atgūšanu, gaidot pirmo Pasaku festivālu, sarunājas aktrise, runas pedagoģe un grāmatu autore Zane Daudziņa un Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Kad viņš nopērk ziedus...” ar viltīgu smaidu, pagriežoties pret vīru, saka Viktorija. Rihards nosmīn un uz to pašu jautājumu – kad viņš jūtas aizkustināts? – atbild pavisam praktiski: “Kad viņa ir sakārtojusi māju.” Viktorija un Rihards Kostigovi ir kopā jau deviņpadsmit gadus, septiņpadsmit no tiem kā precēts pāris, audzina četrus bērnus, no kuriem jaunākajam ir desmit, bet vecākajam piecpadsmit gadu, un viņu kopdzīves ceļš nav tikai rožu lapām kaisīts.
Pēc pāris dienām Itālijā noslēgsies ziemas olimpiskās spēles, kas līdzās sportiskajiem sasniegumiem paliks atmiņā arī kā spēles, kas norisinājās kara ēnā. Īpašu rezonansi izraisīja ukraiņu skeletonista diskvalifikācija ķiveres apdrukas dēļ. Latvijai šīs spēles iezīmējās arī citā aspektā – negaidītu popularitāti ieguva Gata Šļūkas karikatūra, kur līdzās sporta tematikai spilgti atainota arī kara klātbūtne.
Ierasts uzskatīt, ka ļaudis Latvijā ir ļoti kritiski pret varu. Dažiem šķiet, ka pārspīlēti kritiski, citiem, tieši otrādi, liekas, ka šis kritiskums neatspoguļojas vēlēšanu rezultātos. Lai kā būtu, mēs esam diezgan skeptiski vai pat pesimistiski noskaņoti.
Zane Gradinārova ir trīs dēlu mamma un kopā ar ģimeni dzīvo Mārupes novadā. Viņas ikdiena visu mūžu ir bijusi cieši saistīta ar kustību. Savulaik Zane diezgan ilgi amatieru līmenī spēlējusi volejbolu, bet tagad vairāk aizraujas ar jaunu, Latvijā vēl diezgan maz pazīstamu sporta veidu – krosmintonu – un regulāri brauc trenēties uz Baldoni.
