Aptauja. Vai jūs apmierina vēlēšanu sistēma Latvijā?
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Liene Ozola
- Komentāri
Sabiedrībā atsākušās diskusijas par iespējamo vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā.
Sabiedrībā atsākušās diskusijas par iespējamo vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā.
Ja vecākiem šķiet, ka bērnu sarakste izskatās kā slepena valoda, tā patiesībā arī varētu būt. Emocijzīmes, slengs, saīsinājumi un toņa indikatori mūsdienu jauniešiem nav rotaļa, bet pilnvērtīgs izteiksmes līdzeklis. Emocijzīmes palīdz izteikt emocijas, piederību grupai un reizēm arī paslēpt domas no pieaugušo acīm, jo īpaši, ja padomā ir kas neatļauts.
Kad 1976. gada rudenī viesojos Minsteres Latviešu ģimnāzijā, lai skolēniem pastāstītu par dzīvi okupētajā Latvijā, viens no viņiem man uzdeva jautājumu: kas ir mūsu galvenais ienaidnieks – komunisms vai krievi? Es atbildēju: komunisms. Viņš iebilda. Pēc viņa domām, mūsu galvenais ienaidnieks ir krievi. Es savukārt biju pārliecināts, ka krievi, tāpat kā visas pārējās komunistiskā režīma apspiestās tautas, ir mūsu sabiedrotie cīņā par brīvību. Norādīju uz tādiem izciliem krievu sabiedrotajiem mūsu cīņā kā rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins, akadēmiķis Andrejs Saharovs, cilvēka tiesību aktīvisti Jeļena Bonnere, Vladimirs Bukovskis, Andrejs Amalriks un citiem tā laika krievu disidentiem.
Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. Šogad minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. 2026. gadā tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju.
Aizejošais 2025. gads cilvēku atmiņā paliks ar dažādiem izaicinājumiem, pārmaiņām un personīgiem sasniegumiem. Katram tas bijis citādāks – vienam darbīgs un notikumiem bagāts, citam mierīgāks, taču ne mazāk nozīmīgs.
Eglītes pušķošana daudziem ir neatņemama Ziemassvētku laika sastāvdaļa, tomēr ar lampiņu virtenēm saistīti vairāki elektrodrošības riski – piemēram, plānā vada izolācija, kas ar laiku var saplaisāt, radot bīstamību. Diemžēl decembrī Latvijā ir reģistrētas jau divas elektrotraumas, ko cilvēki guvuši no bojātām svētku virtenēm – rotājot eglīti, elektriskās strāvas triecienu saņēma 10 gadu vecs puika Latgalē, un līdzīgos apstākļos elektrotraumu guvusi arī 32 gadus veca sieviete Vidzemē.
Rudens un ziemas sākums daudziem ir gada tumšākais laiks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dienas kļūst īsākas, saules gaismas ir maz, un nereti organisms uz šādu apstākļu maiņu reaģē ar nogurumu, miega traucējumiem un nomāktu garastāvokli. Dabiskā dienasgaisma ietekmē mūsu bioloģisko pulksteni un hormona serotonīna izdalīšanos, tāpēc tās trūkums var veicināt tā dēvēto sezonālo nomāktību.
Rīgas plānošanas reģiona veiktā remigrantu aptauja par atgriešanās pieredzi liecina, ka 70% šo iedzīvotāju pēc atgriešanās Latvijā jūtas laimīgi.
Mācītājs Eduards Kāpostiņš svinēja savas kāzas tieši 1932. gada Ziemassvētkos. Daiļo un krietno Emīliju Trejāni viņš bija nolūkojis Pāvilostas rajona Sakas baptistu draudzē. Pirmais jaunajā ģimenē piedzima puisītis. Dēliņu nosauca par Emeraldu Danielu. Bet pēc trīs gadiem Dievs ģimenei bija sagatavojis jaunu dāvanu Ziemassvētkos un kāzu gadadienā – 1936. gada 25. decembrī, kamēr citās mājās skanēja Ziemassvētku dziesmas, mācītājmājā ieskanējās mazās Mirjamas pirmais skanīgais brēciens. Trīsgadīgais brālītis esot mazo tīstoklīti uzlūkojis un noteicis: “Dieviņ, svētī dvēselīti!”
Šogad foto un video koplietošanas sociālo mediju platformā “Instagram” ievēroju kādu jaunu māmiņu, kura ir realizējusi to, ko šajā laikā novērtē citas jaunās ģimenes ar maziem un darboties gribošiem bērniem. Kad veikalu plauktos nopērkamie Adventa kalendāri ar šokolādes konfektēm un mantiņām daudzus vecākus vairs neapmierina, īpaši aizraujoša liekas šīs jaunās sievietes uzdrošināšanās – radīt ko nebijušu.
Saskaroties ar vārdu “mīlestība”, atmiņā nevilšus var ieskanēties literatūras skolotāja stāstītais, ka “mīlestība” ir jānodala no “mīlas”, vai kāda “valodas policista” aizrādījums, ka latviski par ēdienu nesaka vis “mīlu”, bet gan “garšo” vai “patīk”. Šādas un līdzīgas valodas nianses šodien kā ar milzu slotu no mūsu vārdu krājuma aizslauka tik dažādi pārbagātā ekrānu multikultūra, un jaunieši nu jau savstarpējās sarunās pārāk bieži iestarpina citā mēlē aizgūtus vārdus piemirsta latviešu vārda vietā.