Pāragri aizgājis draugs...
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Klasesbiedri un draugi
- Komentāri
Šā gada 19. februārī no mums sešdesmit otrajā mūža gadā šķīrās Henrijs Avots.
Šā gada 19. februārī no mums sešdesmit otrajā mūža gadā šķīrās Henrijs Avots.
Kāpēc ir svarīgi nosaukt lietas īstajos vārdos? Vai digitālajā laikmetā mēs nezaudējam spēju sarunāties un fantazēt? Un kāpēc vecākiem nevajadzētu baidīties lasīt bērniem priekšā, pat ja balss dreb? Par valodu, lasīšanu un dzīves garšas atgūšanu, gaidot pirmo Pasaku festivālu, sarunājas aktrise, runas pedagoģe un grāmatu autore Zane Daudziņa un Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Kad viņš nopērk ziedus...” ar viltīgu smaidu, pagriežoties pret vīru, saka Viktorija. Rihards nosmīn un uz to pašu jautājumu – kad viņš jūtas aizkustināts? – atbild pavisam praktiski: “Kad viņa ir sakārtojusi māju.” Viktorija un Rihards Kostigovi ir kopā jau deviņpadsmit gadus, septiņpadsmit no tiem kā precēts pāris, audzina četrus bērnus, no kuriem jaunākajam ir desmit, bet vecākajam piecpadsmit gadu, un viņu kopdzīves ceļš nav tikai rožu lapām kaisīts.
Pēc pāris dienām Itālijā noslēgsies ziemas olimpiskās spēles, kas līdzās sportiskajiem sasniegumiem paliks atmiņā arī kā spēles, kas norisinājās kara ēnā. Īpašu rezonansi izraisīja ukraiņu skeletonista diskvalifikācija ķiveres apdrukas dēļ. Latvijai šīs spēles iezīmējās arī citā aspektā – negaidītu popularitāti ieguva Gata Šļūkas karikatūra, kur līdzās sporta tematikai spilgti atainota arī kara klātbūtne.
Ierasts uzskatīt, ka ļaudis Latvijā ir ļoti kritiski pret varu. Dažiem šķiet, ka pārspīlēti kritiski, citiem, tieši otrādi, liekas, ka šis kritiskums neatspoguļojas vēlēšanu rezultātos. Lai kā būtu, mēs esam diezgan skeptiski vai pat pesimistiski noskaņoti.
Zane Gradinārova ir trīs dēlu mamma un kopā ar ģimeni dzīvo Mārupes novadā. Viņas ikdiena visu mūžu ir bijusi cieši saistīta ar kustību. Savulaik Zane diezgan ilgi amatieru līmenī spēlējusi volejbolu, bet tagad vairāk aizraujas ar jaunu, Latvijā vēl diezgan maz pazīstamu sporta veidu – krosmintonu – un regulāri brauc trenēties uz Baldoni.
Mūsdienās pieejamais tehnoloģiju arsenāls krāpnieku darbu ir padarījis bīstami vienkārši – mākslīgā intelekta (MI) rīki ļauj ātri radīt pārliecinošu saturu, manipulēt ar uztveri, lai izkrāptu naudu vai datus. Lai mazinātu risku, ir nepieciešams stiprināt sabiedrības MI pratību un kritisko domāšanu.
Nereti tiek salīdzināta dzīve laukos un pilsētā. Viedokļi ir dažādi, bet biežāk cilvēki saka, ka pilsētā dzīvot ir labāk, tur vairāk iespēju. Tajā pašā laikā dzīve laukos piesaista ar mierīgāku vidi, tīrāku gaisu un ciešāku saikni ar dabu. Izvēle par labu vienai vai otrai vietai parasti ir atkarīga no cilvēka vērtībām, dzīves ritma un personīgajām prioritātēm.
Valsts policija aicina autovadītājus būt īpaši vērīgiem un ievērot pareizu rīcību situācijās, kad operatīvie dienesti pavada transportlīdzekļu kolonnu, jo policija ikdienā turpina novērot, ka situācijās, kad operatīvie dienesti pavada transportlīdzekļu kolonnu, daļa autovadītāju aizvien nerīkojas atbilstoši noteikumiem. Nereti satiksmes dalībnieku vidū vērojams apjukums, kas var traucēt operatīvo uzdevumu izpildi un radīt papildu riskus ceļu satiksmes drošībai.
Tā bija novembra novakare, kad bijām sapulcējušies Staiceles bibliotēkā rakstnieces Dainas Grūbes romāna “Mūži akmenī” atvēršanas svētkos. Klāt bija arī rakstniece Daina Avotiņa, kuras fiziskais trauslums deviņdesmit astoņu gadu vecumā viņai nebija laupījis domas skaidrību. Kad pienāca vārds sveicējiem, droši kājās cēlās kāda ņipra kundze, lai skanīgi un no galvas bez minstināšanās nodziedātu rakstniecēm veltītu dziesmu ar vairākiem pantiem. Kāds man ausī iečukstēja: “Tā ir mūsu Veltiņa. Viņa tak ir īsts brīnums – savos deviņdesmit divos gados ar sparu piedalās vietējos kultūras pasākumos, bet vēl nesen tos septiņus kilometrus no savām “Brīvzemnieku” mājām uz Staiceli nāca kājām!” Vēlāk viena no bibliotekārēm mani uzrunāja, sak, tev jau sanāk tieši pa ceļam, varēsi Veltiņu aizvest mājās.
Latvijas un citu Baltijas valstu jaunieši ir starp aktīvākajiem ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) lietotājiem Eiropā, liecina jaunākie dati, ko apkopojis "Eurostat". Šī tendence apliecina augstu digitālo pratību un gatavību izmantot jaunākās tehnoloģijas mācībās, ikdienā un profesionālajā attīstībā, informē starptautiskā foruma "Nākotnes darbs mākslīgā intelekta laikmetā" ("Future of Work in the Age of AI") organizatori.