Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sagatavotais ziņojums apkopo un analizē divu reprezentatīvu aptauju rezultātus par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem, informē LNB pārstāvji.
Laikapstākļu kaprīzes – ilgstošs spēcīgs lietus – un applūduši lauki šogad apdraud ražas kvalitāti un apjomu. Zemnieki spiesti rēķināties ar zaudējumiem, bet patērētāji – ar to, ka vietējie produkti veikalos var kļūt dārgāki.
Ar svinīgu pateicības dievkalpojumu noslēdzās vairāk nekā trīs gadu desmitus ilgs posms Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dzīvē – pēc 32 kalpošanas gadiem amata pienākumus atstāja arhibīskaps Jānis Vanags. Jau sestdien viņa vietā stājās jaunievēlētais arhibīskaps Rinalds Grants.
Jau kādu laiciņu sabiedrībā burbuļo gan atbalstoša, gan iebilstoša diskusija par mošeju celtniecību Latvijā. Viens ar to pelna politiskos labumus, citam tā ir idejiska lieta. Var sacīt, pausto viedokļu jau pietiek, bet tomēr par maz ir vērtēts mūsu sekulārajā sabiedrībā kāds vāji atpazīts un saprasts aspekts – mūsu sabiedrības reliģiskā izpausme un tās ietekme šajā jautājumā.
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi atpūtai, veselībai un kultūrai. Latvijas mājsaimniecību patēriņa dati skaidri rāda – sabiedrības dzīvesveids mainās un kopējais labklājības līmenis pieaug.
Mēs dzīvojam ļoti straujā un dažādiem pārsteigumiem bagātā laikmetā. Diemžēl pēdējos gados tie bijuši ar izteikti negatīvu noskaņu. Vispirms daudziem cilvēkiem šoku raisīja Covid-19 pandēmija, kurai sekoja Krievijas uzbrukums Ukrainai. Karš Ukrainā varbūt neietekmē mūs tik tieši, taču infekcijas invāzija gan atstāja iespaidu uz katra Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Dzīve pēkšņi apgriezās kājām gaisā, visapkārt valdīja neziņa, bailes un neskaidrība par nākotni.
Ģeopolitiskās situācijas dēļ aizsardzības nozares stiprināšana pēdējos gados ir Latvijas prioritāte, plānojot valsts budžetu un lemjot, kurai jomai tiks lielākais valsts naudas rieciens. Aizsardzības spējas ir jāstiprina, un, piemēram, atbalstot vietējos militārā aprīkojuma ražotājus, mēs sildām Latvijas ekonomiku.
Apdzīšana ir viens no riskantākajiem manevriem uz ceļa, un ļoti daudz smagu avāriju notiek tieši nepārdomātas apdzīšanas dēļ. Tomēr ikdienā satiksmē redzam, ka daudzi šoferi joprojām pārgalvīgi apdzen, pārkāpjot noteikumus un apdraudot sevi un citus. Šoferi, kuri sakrājuši astoņu pārkāpumu uzskaites punktus, no CSDD saņem paziņojumu par pienākumu apmeklēt braukšanas uzvedības korekcijas nodarbības, lai dzēstu divus punktus un uzlabotu savu uzvedību satiksmē.
Jau sešdesmito (!) reizi Latvijā notiek Dzejas dienas – bez tām mūsu kultūras ainava būtu daudz citādāka. Lieliska iespēja ne tikai mūsu identitātes izjušanai, bet arī jaunas literatūras apzināšanai.
Nesen uzvirmojušās diskusijas par iespējamo skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma mudina aizdomāties, kā saprast, vai bērns ir gatavs skolai un kāpēc ir svarīgi mākslīgi nesteidzināt bērna attīstību, bet ļaut mācīties un rotaļāties, atbilstoši vecumam. Pirmsskolā bērni mācās rotaļājoties, drošā un savam vecumam atbilstošā vidē. Steidzinot bērnu pieaugt, varam nonākt pie pretēja efekta un radīt nepatiku pret mācībām kopumā.
Kad pirms astoņiem gadiem vijolniece Patrīcija Tolberta ar vīru un trim meitiņām atbrauca uz Latviju, viņi nezināja nedz šejienes kultūru, nedz latviešu valodu. Aizvadītie gadi ir paskrējuši ātri, un šodien, tiekoties ar Patrīciju, klausos viņas stāstā, kas izskan dzidrā un skaidrā latviešu valodā. Iemācīties tās valsts valodu, kurā dzīvo, – tas bija galvenais uzstādījums ģimenei, kas pirms tam gadiem savu ikdienu aizvadīja Dienvidkarolīnā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tolberti kā baptistu misionāri nonāca Ādažos un tur arī palika dzīvot, šeit pasaulē nācis viņu ceturtais bērniņš – dēls Kristofers –, iegūti labi draugi un vietējo iedzīvotāju uzticība. Un, kā jau visas ģimenes ar skolas vecuma bērniem, arī Tolberti gatavojas 1. septembrim. Par to arī mūsu sarunā ar amerikānieti Patrīciju, kuras sirds šobrīd pieder Latvijai.
