Kāds no latviešu kino tēliem teicis apmēram tā: sēžot vilcienā un raugoties pa logu, liekas, ka stabi skrien. Patiesībā vilciens kustas un zeme ar visiem stabiem stāv uz vietas. Bet realitātē liekas, ka tieši stabi skrien, lai gan tie iemieti dziļi zemē.
Pārtika Latvijā šogad augustā bija par 7,5% dārgāka nekā pērn. Ierasti pārtikas cenas augustā sarūk par aptuveni 1,5%, bet šogad cenu sarukums bija piecas reizes mazāks. Piemēram, dārzeņi, kuru cenas augustā parasti sarūk par 17%, augustā samazinājās tikai par 5%.
Latvijas iedzīvotāju galvenie ikdienas stresa iemesli ir nauda un veselība, “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā pētījumā norādījuši 39 % aptaujāto. Piecu gadu laikā nauda kā stresa pamatavots izvirzījies priekšplānā, mazinoties satraukumam par darbu un attiecībām. Kā biežāko risinājumu stresa mazināšanai par finansēm iedzīvotāji izceļ rūpīgu budžeta plānošanu (34 %) un papildu ienākumu meklēšanu (27 %).
Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolotājs Harijs Zemītis pērn saņēma Ādažu novada apbalvojumu “Gada novadnieks” nominācijā “Izglītība”. Kolēģi stāsta, ka Harijs ne tikai nepārtraukti ģenerē idejas, bet arī tās īsteno. Turklāt ar viņa (un viņa skolēnu) rokām tapuši vairāki objekti konkursā “Sabiedrība ar dvēseli”, un viņa darbi aplūkojami arī ārpus skolas teritorijas. Jaunā mācību gada sākumā “Ādažu Novada Vēstis” aicināja Hariju uz sarunu, lai uzzinātu vairāk ne tikai par pedagoga personību, bet arī izglītības novirzienu, kuru Harijs pārstāv, – Valdorfa pedagoģiju.
Gandrīz visiem mājās ir kaste vai atvilktne, kurā glabājas liekie vadi un sen nelietotās ierīces. Ikdienā tās vairs nav nepieciešamas, taču netraucē tik ļoti, lai no tām mērķtiecīgi atbrīvotos. Šis paradums varētu mainīties, ja cilvēki zinātu, ka nodot šos priekšmetus pārstrādei ir tikpat vienkārši kā pasūtīt picu. Kā panākt, lai šīs nevajadzīgās lietas atgrieztos apritē, sniedzot ekonomisku un sociālu labumu?
Iekļaujošā izglītība ir nozīmīga pilnveidotā mācību satura un pieejas sastāvdaļa. To iespējams īstenot, tikai atzīstot un novērtējot skolēnu un pirmsskolas audzēkņu dažādās mācīšanās vajadzības un nodrošinot tās. Taču svarīgi atcerēties, ka iekļaujoša izglītība nenozīmē tikai atbalstu bērniem ar veselības vai mācīšanās traucējumiem. Mums jādomā arī par apdāvinātiem bērniem, kā arī bērniem no ģimenēm, kas emigrējušas vai reemigrējušas uz Latviju, kuriem bieži vien vēl jāapgūst latviešu valoda.
Katram vīram un tēvam ik pēc pāris gadiem pienāk tas brīdis, kad jāpērk jauns bārdas dzenamais aparāts. Taču šis it kā vienkāršais uzdevums, kā izrādās, drīzāk piemērots kādam mūsdienu Odisejam.
“Man šķita, ka, aizejot pensijā, beidzot būs vairāk brīvā laika. Nu pilnīgi nav laika!” smejot teic Vija Brikmane, pensionāru biedrības “Sigulda” vadītāja, Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja vietniece. Vija nekad nav baidījusies teikt “jā” dzīvei un tās sniegtajām iespējām, lai arī cik dullas tās pirmajā brīdī šķistu. Šī saruna par to, cik piepildīta var būt ikdiena, neraugoties uz ciparu pasē.
Šogad krietni sasparojusies kreditēšana – būtiski audzis uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, tāpat turpina augt mājokļa kreditēšanas aktivitāte – papildus joprojām samērā lielai iepriekš izsniegto hipotekāro kredītu pārskatīšanas aktivitātei mājsaimniecībām jūlijā un augustā izsniegts arī rekordliels apjoms jaunu mājokļa kredītu. Turklāt jauno mājokļa kredītu procentu likmes ir krietni tuvākas eirozonas vidējam rādītājam, kas ļauj hipotekārajai kreditēšanai Latvijā plaukt.
Cik bieži jūs pārbaudāt datus par sevi valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv”? Pieļauju – ja nekas īpašs nav noticis, lielākā daļa cilvēku tur neielūkojas pat reizi gadā. Tomēr vajadzētu.
Eiropas Komisijas dati liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši zema (34,1%) pieaugušo (25 līdz 64 gadi) regulārā līdzdalība izglītībā, lai gan valsts mērķis ir sasniegt 60% slieksni 2030. gadā. Liela sabiedrības daļa netiek iesaistīta vai nevar iesaistīties izglītības procesā, lai gan kopumā cilvēkiem ir vēlme un interese par dažāda veida mācībām.
