Nerimstot kaislībām ap vienā karoga mastā paceltajiem Latvijas un Ukrainas karogiem kādā privātmājā Ādažu novadā, “Rīgas Apriņķa Avīze” uz sarunu aicināja notikuma vaininieku Raimondu Garenčiku, lai noskaidrotu, kas viņu pamudināja uz šādu rīcību un kā viņš vērtē sabiedrības reakciju.
Astrīdas Ruško vārdu zina ikviens, kurš saistīts ar alus darīšanu. Viņa ir pazīstama aldare, degustatore, kuras viedoklī ieklausās. Ilggadēja alus darītavu “Cēsu alus” un “Aldaris” alus tehnoloģe un nozares eksperte. Šovasar Astrīda nosvinēja astoņdesmit astoto dzimšanas dienu, taču aizvien piedalās alus darītāju pasākumos, tiekas ar kolekcionāriem un ikvienu apbur ar optimismu, pozitīvo dzīves vērtējumu, zināšanām.
Saeimas Ārlietu komisija šonedēļ turpinās skatīt opozīcijā esošo politisko spēku izstrādāto likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no tā sauktās Stambulas konvencijas. Vienlaikus Saeimā tiek vērtēts tai alternatīvs dokuments – deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu –, kas nedod vietu ideoloģiskām spekulācijām.
Nu, “pēc papīriem” jau viss ir kārtībā! Piemēram, Valsts prezidenta zvērests Satversmē: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.” Tirpas skrien pār kauliem, cik cēli. Saeimas deputāta solījums nemaz neatpaliek. Deputāti sola būt uzticīgi Latvijai, stiprināt tās neatkarību un latviešu valodu, ievērot Satversmi un likumus, kā arī godprātīgi pildīt savus pienākumus.
Nesen medijos tika publicēts raksts par Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka skolas direktors lielā mērā ietekmē skolēnu sasniegumus. Vienlaikus pētījumā runāts arī par to, ka mainās direktora loma – no autoritatīva uz atbalstošu vadītāju. Skolas direktora loma mūsdienās patiešām ir mainījusies, jo skolēni, vecāki un pedagogi no direktora sagaida ne tikai profesionālu un strukturētu skolas vadīšanu, bet arī vizionēšanu un virzīšanos uz jauniem mērķiem. Tieši tāpēc jānodrošina atbalsta iespējas arī pašiem direktoriem, lai viņi var mācīties, augt un veiksmīgi pildīt lomu, kas no viņiem tiek sagaidīta.
Digitālā satura veidotāju un skaistumkopšanas meistari, nu jau divu meitu māmiņu Arnitu Oliņu daudzi iepazina laikā, kad viņa kopā ar savu bijušo mīļoto militāristu Dāvidu Krūmiņu sociālajiem tīkliem veidoja dažādus interesantus video. Apmēram pirms gada, kad Arnita jau gaidīja abu meitiņu Klāru, viņu mājās viesojās raidījums “Slavenības. Bez filtra”. Taču nepagāja necik ilgs laiks, un Arnita pati kļuva par šī šova dalībnieci, taču bez Dāvida, jo abi bija pašķīrušies.
Uzņēmumi arvien vairāk sastopas ar izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku noturēšanu un nākamo līderu attīstību. Starptautiskā līderības pētījuma “Global Leadership Forecast” dati liecina, ka 59% organizāciju vadītāju par lielāko izaicinājumu uzskata tieši talantu piesaisti un noturēšanu, vēl 50% izceļ nākamo līderu sagatavošanu.
Somiju bieži vien uzlūkojam kā labās prakses piemēru izglītībā, cenšoties kopēt un Latvijā ieviest dažādus Somijā izmantotus risinājumus. Viens no piemēriem ir kompetencēs balstīta mācīšanās, jo Somijā jau sen uzsvars ir uz prasmju un kompetenču, ne tikai zināšanu apguvi, arī skolotāju profesijas prestiža celšana, iekļaujošā izglītība u. c. Mācoties no valsts, kas daudzos izglītības topos un reitingos ir augšgalā, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai labās prakses piemērus, bet arī kļūdas, turklāt tās neatkārtot. Viens no tādiem jautājumiem ir izglītības digitalizācija: kopš 2018. gada Somijas izglītības iestādes strauji virzījās uz tradicionālo grāmatu aizstāšanu ar datoriem, taču pērn secināts, ka bez iespiestajiem mācību līdzekļiem skolēnu rezultāti pasliktinās.
Latvijas sievietes joprojām ir piesardzīgas finanšu jautājumos — viņas retāk iegulda, biežāk izjūt nedrošību par nākotni un bieži vien neizveido uzkrājumus, kas ļautu pārvarēt neparedzētas situācijas, liecina “SEB bankas” jaunākās aptaujas dati.
Sagaidot Mentālās veselības dienu, 10. oktobri, Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka emocionāli grūtos brīžos nav jāpaliek vienam, mēģinot paša spēkiem tikt galā ar pieaugošo trauksmi un bailēm. Saruna ar psihiskās veselības speciālistu ir nozīmīgs solis ceļā uz problēmas izprašanu, risinājumu un sirdsmieru. To var saņemt nekavējoties, zvanot pa valsts organizēto psihiskā atbalsta tālruni 116 123, kā arī klātienes tikšanās laikā, veicot pierakstu valsts apmaksāta psihologa vai psihoterapeita konsultācijas saņemšanai.
Latviešiem kapusvētki ir īpaša godu diena, kurai daudzi gatavojas laikus – gatavo mielastu un klāj svētku galdu. Šo dienu kalendārā bieži apvelk ar sarkanu, jo kapusvētku apmeklējums ir ikgadēja tradīcija. Dažiem tā ir svētceļojuma un pārdomu laiks par mūžīgo, citiem – satikšanās ar dzimtu. Cik daudziem tas ir aktuāli arī mūsdienās?
