Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. Šogad minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. 2026. gadā tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju.
Aizejošais 2025. gads cilvēku atmiņā paliks ar dažādiem izaicinājumiem, pārmaiņām un personīgiem sasniegumiem. Katram tas bijis citādāks – vienam darbīgs un notikumiem bagāts, citam mierīgāks, taču ne mazāk nozīmīgs.
Eglītes pušķošana daudziem ir neatņemama Ziemassvētku laika sastāvdaļa, tomēr ar lampiņu virtenēm saistīti vairāki elektrodrošības riski – piemēram, plānā vada izolācija, kas ar laiku var saplaisāt, radot bīstamību. Diemžēl decembrī Latvijā ir reģistrētas jau divas elektrotraumas, ko cilvēki guvuši no bojātām svētku virtenēm – rotājot eglīti, elektriskās strāvas triecienu saņēma 10 gadu vecs puika Latgalē, un līdzīgos apstākļos elektrotraumu guvusi arī 32 gadus veca sieviete Vidzemē.
Rudens un ziemas sākums daudziem ir gada tumšākais laiks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dienas kļūst īsākas, saules gaismas ir maz, un nereti organisms uz šādu apstākļu maiņu reaģē ar nogurumu, miega traucējumiem un nomāktu garastāvokli. Dabiskā dienasgaisma ietekmē mūsu bioloģisko pulksteni un hormona serotonīna izdalīšanos, tāpēc tās trūkums var veicināt tā dēvēto sezonālo nomāktību.
Rīgas plānošanas reģiona veiktā remigrantu aptauja par atgriešanās pieredzi liecina, ka 70% šo iedzīvotāju pēc atgriešanās Latvijā jūtas laimīgi.
Mācītājs Eduards Kāpostiņš svinēja savas kāzas tieši 1932. gada Ziemassvētkos. Daiļo un krietno Emīliju Trejāni viņš bija nolūkojis Pāvilostas rajona Sakas baptistu draudzē. Pirmais jaunajā ģimenē piedzima puisītis. Dēliņu nosauca par Emeraldu Danielu. Bet pēc trīs gadiem Dievs ģimenei bija sagatavojis jaunu dāvanu Ziemassvētkos un kāzu gadadienā – 1936. gada 25. decembrī, kamēr citās mājās skanēja Ziemassvētku dziesmas, mācītājmājā ieskanējās mazās Mirjamas pirmais skanīgais brēciens. Trīsgadīgais brālītis esot mazo tīstoklīti uzlūkojis un noteicis: “Dieviņ, svētī dvēselīti!”
Šogad foto un video koplietošanas sociālo mediju platformā “Instagram” ievēroju kādu jaunu māmiņu, kura ir realizējusi to, ko šajā laikā novērtē citas jaunās ģimenes ar maziem un darboties gribošiem bērniem. Kad veikalu plauktos nopērkamie Adventa kalendāri ar šokolādes konfektēm un mantiņām daudzus vecākus vairs neapmierina, īpaši aizraujoša liekas šīs jaunās sievietes uzdrošināšanās – radīt ko nebijušu.
Saskaroties ar vārdu “mīlestība”, atmiņā nevilšus var ieskanēties literatūras skolotāja stāstītais, ka “mīlestība” ir jānodala no “mīlas”, vai kāda “valodas policista” aizrādījums, ka latviski par ēdienu nesaka vis “mīlu”, bet gan “garšo” vai “patīk”. Šādas un līdzīgas valodas nianses šodien kā ar milzu slotu no mūsu vārdu krājuma aizslauka tik dažādi pārbagātā ekrānu multikultūra, un jaunieši nu jau savstarpējās sarunās pārāk bieži iestarpina citā mēlē aizgūtus vārdus piemirsta latviešu vārda vietā.
Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments šonedēļ organizēja vizīti Latvijas reģionālajiem medijiem, lai skaidrotu, kā Eiropa pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Ja līdz šim labklājība bija eiropiešu kopdzīves galvenais iemesls, šobrīd aktuāls ir jautājums, kā mūsu kopumā labo dzīvi pasargāt no krievu orkiem.
Katru gadu, tuvojoties decembrim, vecāki nonāk šķietami nevainīgā, bet nozīmīgā diskusijā: turpināt uzturēt Ziemassvētku vecīša stāstu vai tomēr godīgi pateikt bērnam, ka tas ir tikai izdomāts tēls?
Vērtējot politiskos procesus Latvijā, pamatoti ir sāktas diskusijas par to, vai un kā būtu jāmaina mūsu Saeimas vēlēšanu sistēma. Par to, kas tieši šobrīd nav kārtībā un ko varētu mācīties no citu valstu pieredzes, sarunā ar Tālavu Jundzi – juristu un politologu, ekspolitiķi, bijušo Augstākās Padomes deputātu un aizsardzības ministru, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. Vairāku desmitgažu garumā viņš ir pētījis vēlēšanu sistēmu Latvijā un citviet pasaulē un piedāvā skatījumu, kāpēc tieši tagad būtu īstais brīdis sākt nopietnu sarunu par vēlēšanu sistēmas maiņu.
