Aptauja. Ko jūs domājat par klaiņojošiem suņiem un saimnieku atbildību?
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Liene Ozola
- Komentāri
Incidents ar trīs suņu nošaušanu Bauskas novadā aktualizējis jautājumu par klaiņojošiem suņiem un viņu saimnieku atbildību.
Incidents ar trīs suņu nošaušanu Bauskas novadā aktualizējis jautājumu par klaiņojošiem suņiem un viņu saimnieku atbildību.
Lai noskaidrotu, kā Latvijas strādājošie jūtas darbā, pētījumu kompānija "Kantar" veikusi pētījumu par darbinieku emocionālo labsajūtu. Pētījuma rezultāti liecina, ka 70% Latvijas strādājošo savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā pozitīvi, tostarp puse (51%) norādījuši, ka to vērtē “drīzāk pozitīvi”. Izteikti pozitīvi (19%) vērtējumi ir sniegti salīdzinoši retāk, pētījuma rezultātus skaidro "Kantar" pārstāvji.
Skolās strādā ne tikai dažādu mācību priekšmetu skolotāji, bet arī atbalsta personāls – sociālais pedagogs, psihologs, logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs u.c. Lai sniegtu skolēnam pēc iespējas personiskāku un rezultatīvāku atbalstu, ir svarīga ne tikai atbalsta personāla un pedagogu sadarbība, bet arī vecāku, sabiedrības un politikas veidotāju izpratne par to, cik svarīgas funkcijas pilda atbalsta personāls. Viens no sadarbības galvenajiem faktoriem ir precīza izpratne par atbalsta personāla, īpaši sociālā pedagoga, lomu skolā – sociālais pedagogs nav bieds, bet atbalsts gan skolēnam, gan vecākam. Viņš ir skolā, lai palīdzētu, nevis sodītu, tāpēc būtu jāaizmirst frāze “ja tu slikti mācīsies, aizsūtīšu pie sociālā pedagoga”.
“Uzdevumi.lv” ir lielākais izglītības portāls Latvijā. Lielisks palīgs skolēniem, skolotājiem un vecākiem! Šāds sauklis ir gana labs un būtību it kā atspoguļojošs. Tomēr jau atkal mēs, vecāki, “cepamies”, ka šajā būtībā neaizstājamajā izglītības platformā, kur bērniem tiek uzdoti arī mājasdarbi, tikt ir visai pagrūti, jo, ja tev nav iegādāta PROF pieeja vai ja skola (vai pašvaldība) to saviem skolēniem neapmaksā, tad vecākiem ir jāizlemj, vai šajā it kā bezmaksas izglītības laikmetā šo savam bērnam apmaksāt vai ne.
Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.
Ilze Pukinska ir Valmieras Drāmas teātra aktrise, bet dzīvo Baltezerā Ādažu novadā. Vēl viņa ir aktiermeistarības pedagoģe. Ilzes spilgto ārieni, sulīgās aktieriskās krāsas un smalkās spēles nianses ir novērtējusi arī kino "acs" – viņu bieži un labprāt aicina piedalīties dažādos kinoprojektos.
Mākslīgais intelekts (MI) ir ienācis mūsu dzīvē strauji, nebaidīšos teikt – pat pārāk strauji, jo nav paspēts izvērtēt, saprast un lēnām iepazīt. Viena no jomām, kur par MI rīku izmantošanu ir pietrūkušas visu iesaistīto pušu sarunas, ir izglītība, jo īpaši skolas vide.
Ātrākai reaģēšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno vērienīgas reformas, tostarp – veidot pirmās palīdzības sniedzēju tīklu jeb īpaši sagatavot cilvēkus visā Latvijā, kas sniegs palīdzību līdz ārstu brigādes ierašanās brīdim.
Rudenī žurkas no laukiem un pagalmiem dodas meklēt siltumu un barību cilvēku mājokļos, pagrabos un bēniņos. Šoruden grauzēju klātbūtne kļuvusi īpaši aktuāla arī sabiedrības veselības dēļ – Latvijā pieaug saslimšana ar leptospirozi, ko galvenokārt izplata žurkas. Eksperti brīdina: šie dzīvnieki ir gudri, spējīgi pielāgoties un ātri vairojas, tāpēc ar vienreizēju deratizāciju nepietiks. Kas pievilina grauzējus un kā preventīvi nodrošināties pret to ienākšanu mājokļos?
Oktobra sākumā pasauli pāršalca vēsts no Vašingtonas par Tuvo Austrumu miera plānu, kas paredz karadarbības pārtraukšanu Gazā un tās pilnīgu demilitarizāciju. Kā izteicās ASV prezidents Tramps, viņa piedāvātais 20 punktu plāns izbeigšot tūkstošgadu ilgo konfliktu Tuvajos Austrumos un uz visiem laikiem normalizēšot Izraēlas attiecības ar apkārtējām valstīm.
Nerimstot kaislībām ap vienā karoga mastā paceltajiem Latvijas un Ukrainas karogiem kādā privātmājā Ādažu novadā, “Rīgas Apriņķa Avīze” uz sarunu aicināja notikuma vaininieku Raimondu Garenčiku, lai noskaidrotu, kas viņu pamudināja uz šādu rīcību un kā viņš vērtē sabiedrības reakciju.