Pērn decembrī notikušajā nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kongresā par tās priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Raivis Dzintars. Viņš bija vienīgais kandidāts, kurš tika izvirzīts šim amatam. Par Dzintara ievēlēšanu balsoja 239 delegāti, pret bija 16 kongresa dalībnieki. Raivi Dzintaru, kurš piedalījies jau vairākos sarežģītos koalīcijas valdības veidošanas procesos un ikdienas darbā spēj panākt politiskos kompromisus, pamatoti var dēvēt par vienu no zinošākajiem un pieredzējušākajiem politiķiem tās pašreizējā sastāvā.

“Šorīt jau nez kuru reizi atskaņoju komponista Jāņa Lūsēna jubilejas koncerta ierakstu un saprotu, ka esmu Dieva izredzēta rakstīt par viņu grāmatu. Ļaudis! Novērtējiet mūsu, latviešu, ģēnijus! Nudien, tādu nav daudz. Saudzēsim un mīlēsim viņus!” jaunā gada pirmajā dienā savā sociāla tīkla “Facebook” lapā vēstīja rakstniece Inguna Bauere.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Ogres un Suntažu draudzes mācītājs Mārtiņš Kalējs par mācītāju ordinēts samērā nesen – 2016. gadā. Taču jau šobrīd bez kalpošanas šajās draudzēs viņš ir arī viens no tiem mācītājiem, kuri vada rīta dievkalpojumus Doma baznīcā. “Rīgas Apriņķa Avīze” šajā Ziemassvētku laikā aicināja Mārtiņu Kalēju uz sarunu par labajiem darbiem, par ziedošanos un ziedojumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020. gada 29. februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts, uzsvēris ministrs Juris Pūce. Valdība par šo jautājumu lems 17. decembrī. Vienlaikus Pūce norādījis, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. 

Pērn “Liepkalni” – neapšaubāmi, viens no veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem – nosvinēja ceturtdaļgadsimta jubileju. Tagad pamazām tiek iekarots Igaunijas tirgus, un, kā sarunā ar “Kodolu” pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Dagnis Čākurs, tiek domāts arī par citu valstu tirgu iekarošanu, kas gan notiek lēni, solīti pa solītim. Taču tieši tas, viņaprāt, “Liepkalniem” palīdzējis veiksmīgi darboties un noturēties tirgū. Bet pašlaik uzņēmēju visvairāk uztrauc valsts iestāžu nevēlēšanās atbalstīt mazo un vidējo biznesu un plaisa, kas radusies starp cilvēkiem un likumdevēju. Tāpēc domu par leģendārās “Sēnītes” renovēšanu viņš ir atmetis. Tiesa, vietā jau ir cita iecere, kas pamazām tiek īstenota.

“Emīla nedarbi”, “Ziemassvētku jampadracis”, “Ūdensbumba resnajam runcim”, “Ezera sonāte”... Šo un citu brīnišķīgu filmu režisors Varis Brasla kinofestivāla “Lielais Kristaps” svinīgajā noslēguma ceremonijā 12. novembrī saņems jau piekto “Lielo Kristapu” – šoreiz par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Māris Kūlis ir filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks. Viņa pētniecisko interešu lokā ir filozofija, politikas zinātnes, kā arī starpkultūru attiecības un mūsdienu islāmisms, džihādisms un terorisms. 2017. gadā izdota viņa monogrāfija “Terorisma krustugunīs. Islāma valsts” par teroristisko organizāciju “Islāma valsts”, viņš publicējis arī zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par šo tematu. Vienlaikus Māris Kūlis ir arī publikāciju par šobrīd aktuālo zaļā dzīvesveida tēmu autors, tāpēc sarunā ar viņu ne tikai par nesenajiem notikumiem Sīrijā, bet arī par patērētāju sabiedrību un vides aizsardzību.

Nesen lasot filozofijas žurnāla “Logoss” šā gada trešo numuru, kura tēma ir “Karš”, secināju, ka mūsdienās ir smalki noteikts, ko karojošās puses nedrīkst darīt. Lieki teikt, ka juridiskās normas regulāri tiek pārkāptas, radot jautājumu par to jēgu. Līdzīgs iespaids dažkārt rodas, kad runa ir par cilvēktiesībām. Ar Latvijas Republikas tiesībsargu Juri Jansonu sarunājas Māris Zanders.

Šķiet, slavenā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa ikoniskie teicieni “Kas var būt labāks par šo!” un “Labrītiņ šo rītiņ!” ir tiktāl folklorizējušies, ka to lietotāji bieži vien aizmirst šo frāžu izcelsmi. Šā iemesla dēļ Rītiņš pat esot tos patentējis. Bet vispār šīs sestdienas gaviļnieka stāsti par dzīves laikā piedzīvoto ir tik kolorīti, ka tā vien gribētos tos aprakstīt grāmatā (un tas jau tiek darīts!).

Guntis Kalme ir teologs, vēsturnieks, vairāku grāmatu un publikāciju autors, vienlaikus viņš ir neatlaidīgs brīvības cīnītājs, savas tautas gara mantu aizstāvētājs un kopējs. Šogad viņam aprit 60 gadu. Par vērtībām, tautu, brīvību un Baznīcu ar Gunti Kalmi sarunājas Liene Ozola.

“Pirmizrāde tuvojas, jāsāk svinēt,” smaidot pirms sarunas saka režisore Laura Groza-Ķibere. Ceturtdien, 26. septembrī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves notika viņas jaunākā veikuma – Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” jauniestudējuma – pirmizrāde. Lauras iestudētās izrādes vairākkārt saņēmušas balvas – gan “Spēlmaņu nakts” balvu “Gada labākā izrāde”, gan Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras”. Tās allaž mazliet provocējušas un sapurinājušas skatītājus. Laura pieļauj, ka šādu skatītāju reakciju varētu saņemt arī viņas iestudētā opera, kurā viņa kā režisore iekodējusi tās lietas un parādības, kas viņu pašlaik satrauc visvairāk.