Latvijas Ordeņu brālības loceklis Jānis Rožkalns par nopelniem Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa augstāko pakāpi. Padomju gados viņš darbojās 20 cilvēku lielā grupā, kas tolaik bija viena no aktīvākajām nacionālās pretošanās kustībām Padomju Savienībā – pagrīdē izdeva un pavairoja tolaik neatļautas literatūras tulkojumus, izdeva biļetenu, izkāra sarkanbaltsarkanos Latvijas karogus. 1983. gadā Jānis Rožkalns tika notiesāts un arestēts, bet četrus gadus vēlāk pēc ASV prezidenta Ronalda Reigana ultimāta PSRS līderim Mihailam Gorbačovam kopā ar vēl 24 cilvēkiem atbrīvots.

Nacionālās apvienības kongress, kas notika pagājušajā sestdienā, uzdeva apvienības biedram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam virzīt valdībā lēmumu par Rīgas domes atlaišanu, jo tā nespējot apkarot korupciju. Likumprojekts tika sagatavots, taču valdība lēma, ka šonedēļ to neskatīs. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka šim likumprojektam nepieciešams juridisks izvērtējums, lai saprastu, cik tas ir tiesisks un kādas sekas var radīt. Kā radās ideja par šādu likumprojektu, vai vienkāršāk nebija plānot tikai Rīgas domes vadītāja atlaišanu, kā arī par valdības veidošanas peripetijām Lienes Ozolas sarunā ar Nacionālās apvienības valdes locekli Rihardu Kolu.

Ziemassvētku tuvošanās ir patīkama satraukuma pilns laiks gan pieaugušajiem, gan bērniem, kuri tic Ziemassvētku brīnumam. Katrs, kurš kaut reizi dzīvē ir iejuties kāda Ziemassvētku personāža tēlā, zina, cik atbildīgs ir šis darbs. Cenšoties sarunāt intervijai kādu šī pasakainā aroda pārstāvi, nācās atskārst, ka liela daļa Ziemassvētku vecīšu (it īpaši stiprā dzimuma pārstāvju) ir tik kautrīgi un noslēgti, ka nebija gatavi atklāties un par sevi stāstīt. Taču Ziemassvētku brīnuma tēlu lieliski spēj iemiesot enerģiskas daiļā dzimuma pārstāves. Viena no tām ir rūķu meitene Zane Abakuka, kurai šis darbs sniedz patiesu prieku un gandarījumu.

Latvijas Nacionālā teātra aktieri Mārci Maņjakovu sastopu starp jaunākā iestudējuma – Harija Gulbja lugas "Cīrulīši" – mēģinājumu un vakara izrādi "Bille", kura, lai gan uz skatuves ir jau deviņus gadus, aizvien ir skatītāju ļoti iecienīta. "Šis ir traks laiks – tūdaļ būs "Cīrulīšu" pirmizrāde, uzreiz pēc tam sāksim strādāt pie Gadumijas koncerta," atzīst aktieris. Taču viņam ir bijis laiks gan piestrādāt pie jaunās lomas, gan pasekot līdz aktualitātēm jeb, kā viņš pats saka, politiskajam ķīselim, valstī, gan savu bijušo kolēģu gaitām Saeimā, gan padomāt par to, cik ļoti pašam gribētos savu kaktiņu un stūrīti zemes.

Imants Parādnieks bija Nacionālo apvienību pārstāvošs deputāts 10., 11. un 12. Saeimā, un daudziem bija pārsteigums, uzzinot, ka 13. Saeimā viņš iekļuvis nav. Jebkurā gadījumā – nepamanīt šo cilvēku Latvijas politikā bija grūti. Pēdējos gados Parādnieks uzsvērti pievērsās demogrāfijas jautājumiem un sasniedza šajā jomā tādu kompetences līmeni, lai publiskajā telpā viņu vairākkārt minētu kā iespējamo labklājības ministru.

Vai simtgades tuvums paģēr no mums būt uniformēti pareiziem un patriotiski nolīdzinātiem? Drīzāk šis notikums aicina parādīt mūs visā plašajā daudzveidībā. Ainārs Eidons ir skolotājs Rīgas 1. speciālajā internātpamatskolā – attīstības centrā, kas ir mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tomēr viņš nav tikai skolotājs vien – līdztekus darbam skolā Aināram pietiek enerģijas un sirds siltuma pārtapt par košu klaunu un doties uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu iepriecināt mazos pacientus, kas ļoti gaida daktera Klauna apciemojumu.

Kopš režisora Dāvja Sīmaņa trešās spēlfilmas "Tēvs Nakts" pirmizrādes pagājušas jau vairākas nedēļas, un šajā laikā tā kļuvusi par vienu no skatītākajām simtgades filmām. Tiesa, režisora domas jau ir pie nākamā darba – absurda komēdijas par noslēpumaināko latvieti Pēteri Mālderi, kuras filmēšana sāksies nākamgad. Turklāt ik pa brīdim Dāvis ļaujas izaicinājumam strādāt pie kāda vērienīga koncerta režijas, jo šī pieredze un izaicinājums, viņaprāt, lieliski noder, strādājot pie filmu veidošanas.

Var piekrist viedoklim, ka jaunās koalīcijas veidošanās līkločus nevajadzētu dramatizēt, sakot, ka tā ir nonākusi strupceļā un tā tālāk, tomēr vienlaikus grūti arī apgalvot, ka viss notiek kā parasti.

Izcilais latviešu diriģents Andris Nelsons pēc sešu gadu pārtraukuma atkal viesosies Latvijā, šoreiz trijos koncertos – 13. un 14. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā un 16. oktobrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – uzstājoties kopā ar Leipcigas "Gewandhaus" orķestri, operdziedātāju Kristīni Opolais un trompetistu Hokanu Hardenbergeru. Turklāt, lai gan darbs un karjera divkārtējo "Grammy" balvas laureātu aizvedusi tālu pasaulē, dodot iespēju viņam strādāt ar pasaules labākajiem orķestriem, Andrim aizvien rūp tas, kas notiek Latvijā. Par to arī mūsu sarunā.   

Izcilā latviešu komponista Pētera Vaska mūzika skan visā pasaulē – pirms nedēļas viņa skaņdarbs "Viatore" priecēja klausītājus Islandē, Reikjavīkas koncertzālē "Harpa", nākamgad ērģelniece Iveta Apkalna komponista radīto jaundarbu ērģelēm atskaņos Volta Disneja koncertzālē Amerikā. Taču mākslinieks atzīst, ka vislabprātāk savu darbu pirmatskaņojumus klausītos Latvijā – vietā, kur tie tapuši, mūsu zemes brīnišķīgās dabas iedvesmoti.

Šī nedēļas nogale kordiriģentam Jānim Ozolam būs ļoti noslogota, jo no 21. līdz 23. septembrim Jūrmalā, Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē, norisināsies 3. Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss, kura idejas autors ir viņš un kurā šogad par balvu sacentīsies izcili kori no astoņām pasaules valstīm, tostarp – eksotiskās Indonēzijas.