Atbilstoši demokrātijas tradīcijām mēs varam pēc sirds patikas paust kritiskas piezīmes par politiku, deklarēt savu neuzticēšanos politiķiem, tomēr arī vislielākajam skeptiķim ir svarīgi apzināties, ka vismaz vēlēšanu procesā (priekšvēlēšanu kampaņas ir cita tēma) nekādas šmugulēšanās nav. Tā nu sagadījies, ka par to ilgu laiku atbildīgā persona Latvijā augstajā amatā ir gandrīz vai rekordists starp amatpersonām darbošanās ilguma ziņā – vairāk nekā divdesmit divi gadi!

Ekspolitiķe un bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece atšķirībā no daudziem citiem bijušajiem politiķiem nekur nav pazudusi – jau septiņus gadus viņa vada viesnīcu “Hotel Roma” un teju katru dienu ieraksta kādu interesantu vai atklātu domugraudu “Twiter” vai “Facebook”, turklāt šie ieraksti allaž izpelnās ļoti lielu interesi un rezonansi. Atgriezties politikā Linda nedomā, taču, ja kādam būtu nepieciešamas viņas zināšanas, tad gan, iespējams, neatteiktu. Bet pašlaik Linda Mūrniece no sirds izbauda brīvību.

Ja ir griba un neatlaidība, viss ir iespējams. Līga Raimere tam ir labs piemērs. Pēc astoņiem Lielbritānijā pavadītiem gadiem Līga atgriezusies Latvijā un kopā ar vīru Kristoferu, pēc tautības britu, un bērniem Sebastianu un Maribellu nepilnus trīs gadus dzīvo Siguldā. Līgai ir augstākā izglītība pedagoģijā, un laikā, ko pavadīja Lielbritānijā, viņa apguvusi vēl dažādas prasmes. Kā pati saka, mācījās visu, ko varēja.

Ar operdziedātāju Kristīni Zadovsku tiekos nedēļu pirms viņas jubilejas koncerta 13. martā Latvijas Nacionālajā operā. Mūsu saruna notiek Kristīnes māsas Andas vadītajā mūzikas namā "Daile". Ik pa brīdim mūs atskrien apraudzīt Andas kolēģes suns Vesters. Viņš pieglaužas Kristīnei, ieliek galvu klēpī un tad atkal dodas tālāk savās gaitās. Sarunas laikā Kristīne atzīst, ka varēja kļūt par veterinārārsti, nevis operdziedātāju, taču savu izvēli nenožēlo. Turklāt tagad, pēc aiziešanas no operas, viņa var veltīt daudz vairāk laika bērniem – Magdalēnai un Ādamam.

Jānis Iesalnieks šobrīd ir Saeimas deputāts, ievēlēts no Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, taču var teikt, ka politikā viņš ir jau kopš 19 gadu vecuma, kad 2003. gadā kļuva par toreiz nacionālpatriotiskas jauniešu organizācijas, vēlāk partijas «Visu Latvijai!» biedru.

Nākamnedēļ ar jubilejas koncertu un balli tiks svinēta Latvijas Nacionālā teātra 100. dzimšanas diena, turklāt ikviens ir aicināts ieskatīties teātra jubilejai veltītajā digitālajā izdevumā «Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi» (100.teatris.lv), kur atrodams gana daudz interesantu faktu un vēsturisku fotogrāfiju par teātra ēku, vēsturi un personībām. Izdevumu kopā ar kolēģiem Gintu Rutku, Janu Valteri un Lindu Ģībieti veidojusi teātra literārās daļas vadītāja Ieva Struka.

Savu pirmo psiholoģisko detektīvromānu «Tik vienkārši» Dace Judina uzrakstīja pirms desmit gadiem, bet šā gada februāra beigās dienasgaismu ieraudzīs viņas septiņpadsmitā grāmata – desmitais detektīvromāns «Lāsts» no sērijas «Izmeklē Anna Elizabete». Šķiet, latviešu kriminālromāna žanrā Dace pašlaik ir nepārspēta, turklāt, kā viņa pati atzīst sarunā ar «Kodolu», ar desmito nekas nebeigsies. «Drīzāk tas būs labs iemesls kopā ar draugiem un domubiedriem atkorķēt šampanieša pudeli,» viņa smaida.

Līdz ar Krišjāņa Kariņa valdības izveidošanu ministru amatus ieguvuši politikā un valsts pārvaldē līdz šim nebijuši cilvēki, tomēr ir ministri, kas saglabājuši iepriekšējo amatu. Ir arī tādi, kas ministra amatu pildījuši citās nozarēs. Viens no tiem ir Kaspars Gerhards, kurš iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet šajā ir apstiprināts zemkopības ministra amatā. Sarunā ar jauno Zemkopības ministrijas vadītāju «Kodols» skaidroja, kāda ir viņa personiskā, ar lauksaimniecību saistītā pieredze, vai latvieši joprojām ir zemnieku tauta un kas satrauc reģionos dzīvojošos uzņēmējus.

Pērn, Adventa sākumā, apgāds «Neputns» laida klajā unikālu grāmatu – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora profesora Guntara Prāņa monogrāfiju «Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā». Recenzenti atzīmē, ka grāmata vērtējama kā izcils notikums Latvijas mūzikas vēstures pētniecībā, jo sniedz līdz šim plašāk nezināmu informāciju par vienu no Latvijas mūzikas vēstures senākajām lappusēm – gregorisko korāli 15. gadsimta Rīgā.

«Esmu sapratusi, ka politikā iet nevēlos, jo katram jādara tas, ko viņš prot vislabāk. Man tā ir rakstīšana,» intervijā «Rīgas Apriņķa Avīzei» teic šā mēneša jubilāre – dramaturģe un rakstniece Lelde Stumbre, kuras kontā ir vairāk nekā piecdesmit lugu un nu jau arī sešas daiļliteratūras grāmatas. Starp citu, kopš pagājušā gada Lelde vada Zaļās atmodas muzeju, un viņa atklāj, ka ar šo procesu ir patiesi aizrāvusies. Savukārt par peripetijām ap valdības veidošanu dramaturģe izsakās ļoti tieši: «Katrs no valdības veidotājiem velk deķi uz savu pusi, katrs ir izdomājis, ka viņam kaut ko vajag... Viņi nemāk izveidot profesionālu komandu. Tas ir ļoti neprofesionāli un atgādina mazu bērnu izdarības.»

Ir zobgalīgs teiciens, ka izglītība ir viena no tām jomām, kur ikvienam ir viedoklis par to, kā ir jābūt un kā nav pareizi. Tādēļ izglītības ministra darbs arvien izraisa dedzīgas diskusijas. Ar bijušo izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski sarunājas Māris Zanders.