Valsts budžeta projekts 2023.gadam nav ideāls, bet ir labi līdzsvarots starp dažādām Latvijas sabiedrības vajadzībām, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Saeima pirmdien nodeva izskatīšanai komisijās valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.
Latvija meža nozares produkciju pagājušā gadā ieveda 1,432 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.
Pienākot situācijai, ja pašam vai partnerim pēkšņi jāpaliek bez ienākumiem, 30% Latvijas iedzīvotāju ar pašreizējo uzkrājumu apjomu varētu turpināt segt ikdienas izdevumus ne ilgāk par mēnesi, secināts bankas “Citadele” grupas uzņēmuma “CBL Life” veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Latvijā šogad februāra sākumā bija reģistrēti 187 719 nodokļu maksātāji-juridiskas personas, kas ir par 0,7% mazāk nekā pērn februāra sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotie dati.
Pašreizēja piena krīze devusi grūdienu sākt nozares problēmas risināt ilgtermiņā, pēc tikšanās ar Zemnieku saeimas valdi aģentūrai LETA atklāja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,5%. Precēm tas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,7%.
2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
2022.gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,09 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 25,3 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 9,6 %, bet importa vērtība par 39,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Decembrī Latvija eksportēja preces 1,72 miljardu eiro apmērā, bet importēja – par 2,37 miljardiem eiro.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas noteic valsts atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu.
Ik mēnesi pamatvajadzību segšanai 37% Latvijas iedzīvotāju nepieciešami līdz 1000 eiro, liecina alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “Viasms.lv” aptaujas dati. Tāpat dati rāda, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji citiem šobrīd ieteiktu atlikt nekustamā īpašuma un automašīnas iegādi, kā arī mājokļa remontdarbu veikšanu.
