Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā ceturksnī bija 375 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Elektroenerģijas vidējā cena šogad maijā Latvijas tirdzniecības apgabalā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 12% - līdz 67,88 eiro par megavatstundu (MWh), informēja pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.
Valdība otrdien atbalstīja ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu. Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024.gada 14.maija noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē vājāko izaugsmi Baltijas valstīs.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos četros mēnešos strādāja peļņu 135,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Latvijā 16% iedzīvotāju ik mēnesi ir neparedzēti izdevumi vairāk nekā 150 eiro apmērā, informēja finanšu pakalpojumu sniedzēja "IPF Digital Latvia", atsaucoties uz veikto aptauju.
2025.gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9 %. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.
2025.gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP nav būtisku izmaiņu. Lielākais pozitīvā tempa pieaugums IKP bijis būvniecības nozarē, būtiski pieaugot inženierbūvju apjomiem. Faktiskajās cenās IKP šī gada 1. ceturksnī bija 9,1 miljards eiro.
Lai attīstītu zināšanās balstītu mežsaimniecību, demonstrētu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, veicinātu bērzu stādu plašāku pieejamību, ceturtdien AS “Latvijas Finieris” kokaudzētavā “Zābaki” Siguldas novadā atklāts jauns un tehnoloģiski inovatīvs koka ēku komplekss. Tā centrālais elements ir Latvijā pirmais un Baltijā unikāls koka konstrukcijas risinājums – stādu dzesētava ar specifiskiem mikroklimata režīmiem.
Pērn slikto pārziemošanas apstākļu dēļ Vidzemē un Latgalē ziemājus nācās pārsēt, savukārt šajā sezonā ziema bija silta, ar nelieliem aukstuma periodiem, un augi labi pārziemoja visā valsts teritorijā. Tā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie ziemāju apsekojumi.
2025.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mēneša laikā būvniecības izmaksu līmenis samazinājās par 0,1 %.
