Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšnoteikums saistās ar tehnoloģiju attīstību, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām. Tādēļ 2023.gadā tiks uzsākta virkne Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta programmu īstenošana un ES struktūrfondu atbalsta programmu izstrāde un īstenošana.
Kultūras un sporta pasākumu joma līdz ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu ir darbojusies ļoti dinamiski. Aktīvi tiek apmeklēti gan koncerti, teātra izrādes, gan cita veida, tostarp sporta, pasākumi. Tomēr pieredzētais pandēmijas laikā un tā sekas ir radījušas jaunu paradumu – izmantot biļešu apdrošināšanu, tādejādi pasargājot savas finanses, kas iztērētas par kārotā pasākuma biļeti, ja gadījies kas neparedzams.
Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 8826 jauni uzņēmumi, kas ir par 4,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī ir mazākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2004.gada, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.
Liela daļa iedzīvotāju, sasniedzot pensijas vecumu, neplāno doties atpūtā, bet gan turpināt strādāt algotu darbu. Kā liecina “Luminor” bankas veiktā aptauja, trešdaļa jeb 35% no respondentiem virs 50 gadu vecuma plāno turpināt darba gaitas, lai spētu nodrošināt labklājīgas vecumdienas, par aptaujas rezultātiem informē bankas pārstāvji.
Energoapgādē Eiropā Savienībā (ES) šogad varētu būt vēl pietiekami nopietnas problēmas, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) novembrī apstiprināja SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" (EPT) aprēķināto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un jaudas komponenti, kas turpmāk būs nulle eiro par megavatstundu (MWh), informēja SPRK pārstāvji.
No ražošanas viedokļa varam būt droši, ka Latvijai pārtikas krīze nedraud, aģentūrai LETA stāstīja lauksaimniecības kooperatīva "Latraps" bijušais valdes priekšsēdētājs un SIA "ASNS Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža.
AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi saruks mājsaimniecībām ar lielāku patēriņu, bet pieaugs mājsaimniecībām ar mazu patēriņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA "Pindstrup Latvia" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 30.septembrim, bija 101,055 miljoni eiro, kas ir par 30,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,3% un bija 7,8 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Faktiskajās cenās iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2020. gadā bija 30,3 miljardi eiro. 52,8 % (16,0 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 16,1 % (4,9 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,9 %) no Latvijas IKP. Sekoja Kurzeme ar 9,2 % (2,8 miljardi eiro), Zemgale ar 8,3 % (2,5 miljardi eiro), Latgale ar 6,9 % (2,1 miljards eiro) un Vidzeme ar 6,6 % (2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.
Šogad, tostarp svētku laikā pirotehnikas tirdzniecības apmēri ir sarukuši divas līdz trīs reizes, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai LETA atzina Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas (NPA) vadītājs Jānis Nutovcs.
