Rudenī pie skatītājiem nonāks režisores Ilzes Kungas-Melgailes pirmā spēlfilma “Mana brīvība”, kas vēsta par pārmaiņu laiku Latvijā, kad brīvdomīgā un harizmātiskā Alīcija aktīvi iesaistās Tautas frontē un kļūst par Atmodas laika zvaigzni. Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas.
“Latvijas Koncerti” organizētā “Rīgas Festivāla” ietvaros 13. jūlijā Mazajā ģildē varēs dzirdēt vācu baroka meistara Johana Sebastiāna Baha mūziku. Tembrāli koncerts solās būt daudzkrāsains, jo kopā ar brīnišķīgo Ilzes Grēveles-Skaraines soprānu un Ilzes Reines spēlēto ērgeļpozitīvu klausītāji dzirdēs Māras Botmanes spēlēto baroka čellu un visu Baha izmantoto oboju klāstu – baroka oboja, oboja d'amour un oboja da caccia, ko spēlēs pūšaminstrumentāliste Ieva Nīmane.
Sagaidot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150 gadi, kā arī XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, Turaidas muzejrezervātā tapusi digitāla izstāde “Siguldas novads skan dziesmās. Kordziedāšanas tradīcijas Siguldas novadā 1870 – 1940)”.
Starptautiskā konkursā “Eiropas Dārza balva” Ķemeru vēsturiskais parks saņēmis otro godalgu kategorijā “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība”, pavēstīja Jūrmalas valstspilsētas administrācijā. Ķemeru parks Eiropas Dārza balvai (European Garden Award) tika nominēts kā viens no trim labākajiem Eiropas dārziem kategorijā “Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība” līdzās “Tuinen Mien Ruys” dārzam Nīderlandē (pirmā godalga) un “Beth Chatto's Gardens” dārzam Lielbritānijā (arī 2.vieta).
Ieskandinot XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, Siguldā tapusi unikāla fotogrāfiju izstāde, kas apvieno vairākus ilgākā periodā un atšķirīgos projektos tapušus fotogrāfa Jurģa Rikveiļa darbus.
Svētdien Rīgā notiek XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku gājiens “Novadu dižošanās”. Gājiena ceļš Brīvības ielā no Brīvības laukuma līdz Dailes teātrim raksturo Latviju un sadalīts septiņos kvartālos – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Sēlija, Latgale, diaspora, Rīga. Katrs novads dižojas un gājienā parāda sev raksturīgo kultūrzīmi.
Sestdien visas dienas garumā Latvijas Universitātes Lielajā aulā un Rīgas Latviešu biedrības namā notika Dziesmu svētku koru konkursa fināls, kurā par Lielo balvu sacentās 33 jauktie kori, 11 sieviešu kori, septiņi vīru kori un četri senioru kori. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, norāda Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Lielo balvu un 3000 eiro naudas balvu jaukto koru grupā saņēma jauniešu koris “Kamēr...”. Uzvarētāji sieviešu koru grupā bija Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Venda”, vīru koru grupā – Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra koris “Graidi”, bet senioru koru grupā – Rīgas Latviešu biedrības senioru koris “ERELBE”.
Bez atzinības neizpalika arī Pierīgas novadu kolektīvi. Ļoti augsto otro vietu jaukto koru grupā ieguva Ropažu novada Garkalnes pagasta Kultūras centra “Berģi” jauktais koris “Pa Saulei” (mākslinieciskā vadītāja Marta Ozola) un trešo vietu – Babītes Kultūrizglītības centra jauktais koris “Maska” (m.vad.Jānis Ozols). Savukārt pirmo vietu četru senioru koru grupā ieņēma Mārupes kultūras nama senioru koris “Noktirne” (m.vad.Ilga Bērziņa).
Pierīgu Koru karos pārstāvēja un diplomus par piedalīšanos saņēma vēl pieci kolektīvi – arī Mārupes kultūras nama senioru koris “Noktirne” (m.vad.Ilga Bērziņa), Carnikavas jauktais koris “Vēja balss” (m.vad.Matīss Circenis), Saulkrastu novada jauktais koris “Sēja” (m.vad.Ārijs Ādamsons), Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Atvars” (m.vad.Jānis Baltiņš) un Saulkrastu novada jauktais koris “Anima” (m.vad.Laura Leontjeva), Ķekavas kultūras nama vīru koris “Ķekava” (m.vad.Arvīds Plapters).
Kopumā Koru karos piedalījies kolektīvu rekordskaits – 55 (33 jauktie, 11 sieviešu, septiņi vīru un četri senioru kori),
No 12.jūlija līdz 21.jūlijam Siguldas mākslu skolā "Baltais flīģelis" notiks starptautiski latviešu jauno mūziķu meistarkursi "Jaunas balsis! Jauna mūzika!", aģentūru LETA informēja meistarkursu administratore Jolanta Bimbere.
Valsts prezidents Egils Levits piešķīris dzejniecei Liānai Langai Valsts prezidenta plaketi, liecina Valsts prezidenta kancelejas paziņojums. Plakete Langai piešķirta par "Latvijas kā nacionālas valsts un latviešu valodas kā publiskās saziņas valodas veicināšanu, par cīņu pret padomju un cariskās Krievijas koloniālisma seku izpausmēm un par pilsonisku drosmi un aktivitāti".
Rīgas kamerkoris "Ave Sol" diriģenta Andra Veismaņa vadībā laidis klajā jaunu ierakstu – Ādolfa Skultes majestātiski vētraino poēmu "Jūrai" ar Ziedoņa Purva dzeju.
Godinot profesora Pētera Laķa ieguldījumu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) dibināšanā un attīstībā, veicinot bakalaura studiju līmeņa studējošo interesi par zinātnisko pētniecību, atbalstot studējošo iesaisti LKA akadēmiskās un lietišķās pētniecības aktivitātēs, LKA izlaidumā, kas notika 27.jūnijā, pirmo reizi pasniegta profesora Pētera Laķa Jaunā zinātnieka balva. Balvu saņēma mālpiliete Lote Katrīna Cērpa, informē Siguldas novada pašvaldībā.
