Atsaucoties uz atsevišķu Latvijas bibliotekāru iniciatīvu un vēlmi pasūtīt grāmatas ukraiņu valodā, SIA “Latvijas grāmata” sazinājās ar vairākiem izdevējiem Ukrainā, kuri palīdzēja sagatavot un nosūtīt pasūtītās grāmatas uz Rīgu.
12.jūnijā VEF kultūras pils Lielajā zālē notiks deju kolektīvu koncerts “Sanāciet, sadancojiet!”. Latviešu tautas deja – tas ir dzīvesveids, kas palīdz sajust un izprast latviešu tautas pamatvērtības. Ar mīlestību pret deju, kopā ar tās radītājiem un izpildītājiem koncertā varēs baudīt dejas prieku, skatoties latviešu dejas vecmeistaru horeogrāfijas pērles, jauno horeogrāfu inovācijas un dejas no nākamo XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs”. Tautas deju ansamblis “Liesma” koncerta programmā ir iekļāvis arī dažas cittautu dejas, tā atjaunojot senu kolektīva tradīciju.
21.jūnijā, vasaras saulgriežos, vairāki simti dziedātāju Latvijā un visā pasaulē skandēs “Gadsimta garāko līgodziesmu”, ko jau septīto gadu organizē Latvijas Radio 2. Līgodziesma no saules lēkta plkst. 4.29 līdz saules rietam plkst. 22.22 ar radio ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai.
Par "Placebo" 22.jūnija koncerta Siguldas pilsdrupās īpašajiem viesiem apstiprināti pērnavieši "Sibyl Vane" un rīdzinieki "Purple Negative", aģentūru LETA informēja "L Tips Agency" pārstāve Līva Toniņa.
Valsts dotācija XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkošanai ir 6,5 miljoni eiro, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve (LNKC) Linda Ertmane.
Gatavojoties Neibādes kūrorta 200 gadu jubilejas svinībām, kas risināsies 2023. gadā, Saulkrastu novadā šonedēļ iesāksies svētku ieskaņas koncertcikls “Neibādei 200”.
3.jūnija pievakarē populārā grupa “bet bet” skatītāju pārpilnajā Saulkrastu estrādē atklāja savu 30 gadu jubilejas koncerttūri. Divdaļīgajā koncertā skanēja gan grupas lielākie hiti “Mana mīļā meitene”, “Aizvējā”, “Pieklauvē”, “Vakara vējā”, “Agrā rītā”, “Kāpēc man nav sarkans mersedess” u.c., gan sadarbībā ar Holivudā dzīvojošo latviešu komponisti Lolitu Ritmanis tapušie skaņdarbi, bet dziesmu starplaikos skanēja Guntara Rača lasītā dzeja.
Harijs Jākobsons sevi dēvē par pēdējo dzintara meistaru Latvijā. Par šo saules akmeni viņš varētu stāstīt ne stundām, bet nedēļām. Ar tūristiem un kundēm viņš saprotas četrās valodās, viņa darbnīcā viesojušies tūristi no 70 valstīm.
Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē sestdien plkst.18 pirmizrādi piedzīvos mūziķa Jāņa Šipkēvica mini opera "Babītes Baobabs", aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāju pārstāve Zane Johansone.
Sagaidot Jāņus un noslēdzot teātra sezonu, Ogres teātris kā katru gadu dodas viesizrāžu tūrē ar skatītāju iemīļoto brīvdabas iestudējumu “Skroderdienas Silmačos”, kas šogad būs skatāms Līvānos, Birzgalē un Siguldā.
Dzintars, zītars, zīteris, arī zintars, dzītars, dzīters – kā tik netiek saukts un piesaukts saules akmens, ko mūsu senči bagātīgi izmantoja rotās un tautas medicīnā un pateicoties kuram mūsdienās Latviju dēvē par Dzintarzemi. Ja piekrastnieki laivās smēla jūras sudrabu, tad, zvejojot dzintaru, viņi starp jomām ķeselēs vāca dzintara gružus un mazos saules akmens gabaliņus, kļūstot par dzintara zoķētājiem.
