Prezidents rosina noteikt kriminālatbildību par valsts amatpersonu kandidātu apzinātu apmelošanu ar dziļviltojumiem
- Autors: LETA
Foto - Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimas Juridisko komisiju izvērtēt iespēju papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kurā tiktu paredzēta atbildība par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru amatā ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, ja tas izdarīts likumā noteiktajā valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa laikā.
Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs trešdien parakstīja un nosūtīja Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumu grozījumam Krimināllikumā.
Vēstulē Juridiskajai komisijai Valsts prezidents uzsver, ka Latvijā kā parlamentārā valstī tieši Saeimas kompetencē ir valsts augstāko un vadošo amatpersonu ievēlēšana, iecelšana vai apstiprināšana amatā.
Viņš akcentē, ka šo amatpersonu pilnvaru apjoms un to vadīto institūciju kompetence ir būtiska Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas pastāvēšanā un demokrātisko vērtību aizsardzībā. Sabiedrībai ir tiesības paļauties, ka valsts augstākās amatpersonas amatu iegūst caurspīdīgā, godīgā un tiesiskā procesā, bez neatļautas ietekmes.
"Apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošana vai izplatīšana par valsts augstāko amatpersonu amata kandidātiem saistībā ar šo amatpersonu ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas procesu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, var radīt būtisku vai pat neatgriezenisku kaitējumu gan Latvijas valsts nacionālajām un starptautiskajām interesēm, gan sabiedrības interesēm," rakstīts Rinkēviča vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai.
Valsts prezidenta ieskatā ar dziļviltojumu tehnoloģijām patlaban izdarīt noziedzīgu nodarījumu ar lielu kaitējumu ir iespējams gan vieglāk un ātrāk, gan netraucētāk. Rinkēvičs norāda, ka Latvijai ir jābūt gatavai dot pienācīgu pretsparu šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Prezidents rosina, ka sods par šādām darbībām varētu būt brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs.
Valsts prezidents, otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), žurnālistiem atzīmēja, ka Saeima maija sākumā jau ir pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas nosaka kriminālatbildību par mēģinājumu ar dziļviltojuma tehnoloģiju palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus, tomēr viņš uzskata, ka regulējums vēl jāuzlabo.
Rinkēvičs sacīja, ka viņš augstu novērtē šādu soli, kas arī sasaucas ar prezidenta rosinātajiem grozījumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Viņa ieskatā, viena lieta palika nerisināta, kas ir Saeimas ievēlēto vai iecelto amatpersonu izvēles process. Tas attiecas uz Valsts prezidenta vēlēšanām, Satversmes aizsardzības biroja direktora, Nacionālo bruņoto spēku komandiera iecelšanu, ģenerālprokurora ievēlēšanu, kā arī par Saeimas dažāda veida pārstāvjiem vai ievēlētiem padomu locekļiem.
"Beigu beigās runa ir arī par valdību un valdības vadītāju uzticības balsojuma laikā. Viena lieta ir vēlēšanu process, otra - var būt liela vēlme tādā pašā veidā ietekmēt atbildīgo valsts amatpersonas izvēles kārtību. Ceru, ka Juridiskā komisija izvērtēt šo priekšlikumu un atbalstīs," teica Rinkēvičs.
Kā ziņots, laikā, kad tika lemts par Siliņas apstiprināšanu premjeres amatā, Krievijas propagandā un sociālajos tīklos par viņu tika mēģināts sēt šaubas, politiķes vārdu mēģinot sasaistīt ar pornogrāfisku video.