Siliņa Demogrāfisko lietu padomes sēdē: Ģimene ir sabiedrības pamats un vērtība
- Autors: Apriņķis.lv

Sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās un iedzīvotāju migrācija ir galvenie demogrāfiskās situācijas izaicinājumi Latvijā. Šīs problēmas skar veselības aprūpi, izglītību, darba tirgu, sociālo labklājību, mājokļu un citas politikas. Tāpēc demogrāfiskie izaicinājumi prasa sadarbību un saskaņotību, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās. Šādi secinājumi izriet no informatīvais ziņojuma "Par demogrāfiskās politikas attīstību", kurš tika skatīts Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas otrdien, 1.aprīlī, notika Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā, informē Labklājības ministrijā (LM).
Ziņojumā secināts, ka turpmākajai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, tai skaitā elastīgāks bērna pieskatīšanas pakalpojums atbilstoši ģimeņu vajadzībām. Ļoti būtiska ir mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kvalitatīva veselības aprūpe, psiholoģiskais atbalsts vecākiem u.c. Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju personīgā finansiālā stabilitāte un drošības sajūta. Vienlaikus jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa, veicinot iekļaujošāku un ģimenei draudzīgāku vidi. Nepieciešama ģimenes kā vērtības spēcināšana sabiedrībā, proti, atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu.
Papildus atbalstam ģimeņu veidošanai un paplašināšanai ir jāstrādā, lai mazinātu riskus mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem, veicinātu sabiedrības veselības uzturēšanu, izglītošanos un pietiekami labi apmaksātas nodarbinātības iespējas, kas ļautu uzturēt dzīves kvalitāti un novērstu nepieciešamību to meklēt citās valstīs. Līdz šim Latvijā prevalēja ekonomiskie emigrācijas motīvi, kas norāda uz iedzīvotāju neapmierinātību ar ienākumiem, sadzīves apstākļiem, darba vidi, tādējādi, domājot par tautas ataudzes nodrošināšanu, būtu svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas mazināšanu, kā arī remigrāciju veicinošu pasākumu īstenošanu.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver: "Latvijas demogrāfiskā situācija ir nopietns izaicinājums, un tās uzlabošana ir valdības prioritāte. Mēs apzināmies, ka Latvijai ir nepieciešams stratēģisks un ilgtspējīgs redzējums demogrāfijas jomā, tāpēc strādājam pie konkrētiem un efektīviem atbalsta mehānismiem jaunajām ģimenēm. Kā pierāda ziņojums - demogrāfijas stiprināšana nav tikai pabalstu jautājums - tā prasa koordinētu rīcību starp vairākām ministrijām un pašvaldībām. Kā vēl nekad ir vajadzīgs koordinēts darbs starp ministrijām."
"Ģimene ir sabiedrības pamats un vērtība. To ir svarīgi stiprināt ar pārdomātu valsts atbalstu, skatoties ne tikai uz pabalstiem, bet plašāk. Pieejami un elastīgi pakalpojumi, kvalitatīva izglītība, veselības aprūpe un mājokļu pieejamība - tie ir jautājumi, kas nosaka ģimeņu labklājību un drošību ikdienā un ilgtermiņā," sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa, atklājot Demogrāfisko lietu padomes sēdi.
Atbalsts ģimenēm ir viena no E.Siliņas valdības galvenajām prioritātēm, informē Ministru prezidentes ārštata padomniece politiskās komunikācijas un sabiedrības iesaistes jautājumos Anna Ūdre. Valdības "4x4" prioritāro uzdevumu plānā īpaša uzmanība pievērsta pakāpeniskai pabalstu sistēmas pilnveidošanai, mājokļu pieejamības uzlabošanai, elastīgu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstīšanai un "Programma skolā" ieviešanai. "Pieņemot jebkādus lēmumus, vienmēr centrā ir cilvēks. Aiz drošības stiprināšanas un ekonomikas izaugsmes lielajām prioritātēm nedrīkst pazust ikdienas vajadzības. Mēs ieklausāmies nozarē un sadzirdam vajadzības. Šis dialogs un sadarbība padomes formātā ir ļoti nozīmīga," uzsvēra E.Siliņa.
Diskusijas dalībnieki akcentēja birokrātijas šķēršļu mazināšanu ģimeņu atbalsta mehānismos, atbalstu dažādām mērķgrupām, kā arī uzsvēra pašvaldību lomu. Ministru prezidente arī izcēla stabilas un atbalstošas ģimenes nozīmi bērnu labklājības kontekstā, ģimenes kā vērtības stiprināšanu sabiedrībā, kā arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu: "Mūsu uzdevums ir veidot vidi, kurā ikvienam bērnam ir vienlīdzīgas iespējas - gan izglītībā un interešu nodarbībās, gan piekļuvē veselības aprūpei. Īpaša uzmanība ir nepieciešama ģimenēm, kurās bērnu audzina viens vecāks, lai novērstu un mazinātu sociālo nevienlīdzību."
Demogrāfisko lietu padomes sēdē piedalījās plašs ekspertu un politikas veidotāju loks, pārstāvot valsts pārvaldi, akadēmisko vidi un nevalstiskās organizācijas, vēsta A.Ūdre. Dalībnieku vidū arī Ministru prezidentes ārštata padomniece bērnu un ģimenes politikas jautājumos Līga Āboliņa: "Mums ir svarīgi izmantot visu esošo potenciālu ģimenēm, kuras vēlas bērnus, dot risinājumus, gan stiprinot ģimenes lomu un vērtību, gan stiprinot pakalpojumu jomas, kas ģimenēm ir nepieciešamas. Nozīmīga loma ir pašvaldībām un tam, kā tās veido dialogu ar ģimenēm un izzina to vajadzības gan mājokļu, gan darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanas jomā. Tad šodien prezentētie dati par iedzīvotāju lielo centrtieci galvaspilsētā līdzsvarotos visā Latvijas teritorijā."
Lai noteiktu 2026.gadā prioritāri īstenojamos pasākumus ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai, atbildīgajām ministrijām līdz šī gada 16.maijam jāsagatavo un jāiesniedz Labklājības ministrijai priekšlikumi ar konkrētu rīcību noteiktās jomās, ietverot rezultatīvos rādītājus, nepieciešamo finansējumu, kā arī finansējuma avotu. Ministriju prioritāri īstenojamos pasākumus paredzēts izskatīt nākamajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas paredzēta jūnija sākumā, norāda LM.