Alus ir viens no senākajiem un ar tradīcijām apvītākajiem dzērieniem visā pasaulē. Bez tā nav iedomājami arī gaidītākie vasaras svētki Latvijā – Līgo. Alus daudzveidība ļauj to baudīt ne tikai kā dzērienu, bet arī izmantot kā īpašu sastāvdaļu dažādās ēdienu receptēs, maltītei piešķirot unikālu garšu un smaržu.
5.jūlijā plkst.19 Imanta Ziedoņa un Ausmas Ziedones-Kantānes bijušajā vasaras mītnē notiks dziesminieces Vaidas Voveres akustiskais koncerts, informēja Ziedoņa muzeja komunikācijas vadītāja Una Vindberga.
Ansī starptautiskajā animācijas filmu festivālā sestdien Žūrijas balvu un Skatītāju balvu saņēmusi režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume", kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja nesen maijā, Kannu kinofestivāla konkursā "Un certain regard", vēsta organizatori.
Vai zināji, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien apzinīgāki elektroierīču un energoresursu izmantošanā? Pēdējo deviņu gadu laikā 76 % no mums ir veikuši energoefektivitātes uzlabojumus savos mājokļos, piemēram, siltinot ēkas, mainot logus un iegādājoties energoefektīvas elektroierīces. Un tas atmaksājas – 42 % no tiem, kuri veikuši šīs izmaiņas, ir samazinājuši elektrības patēriņu līdz 20 %. Tas motivē arvien vairāk izkopt enerģijas taupīšanas paradumus.
Rīcības plāns, par kuru tiks panākta vienošanās miera samitā Šveicē, tiks iesniegts Krievijas pārstāvjiem, lai otrajā miera samitā varētu panākt reālu kara izbeigšanu, Šveicē notiekošajā pirmajā miera samitā teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenski.
AS "Valters un Rapa" sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūtu un Vieglās valodas aģentūru izdos grāmatu "Stāsti vieglajā valodā", informēja izdevniecības pārstāve Marta Leimane.
Svētdien Latvijā jāsauļojas piesardzīgi, jo būs augsts ultravioletās radiācijas indekss, brīdina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.
Saulkrastu novads iegādāsies elektrisko autobusu skolēnu pārvadāšanai, informēja pašvaldībā.
Latvijā 71% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Saeimas atbalstītie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā sekmēs ātrāku daudzdzīvokļu māju kopīgo jautājumu risināšanu, informēja pētījumu kompānijas "Kantar" pārstāvji.
Vasaras sākšanās priecē ne tikai cilvēkus, bet arī meža zvērus: maijā daudziem dzīvniekiem ir pārošanās periods, taču, tāpat kā cilvēki, dzīvnieki mīlas reibonī kļūst izklaidīgi un vieglprātīgi. Pēc apdrošināšanas sabiedrības “Balta” datiem, KASKO klienti piesaka vidēji 1600 atlīdzību gadā par sadursmēm ar dzīvniekiem, un 2023. gadā par šādos negadījumos automašīnām nodarītajiem bojājumiem izmaksāti 3,5 miljoni eiro. Tā kā daudzi klienti policijai neziņo, bet vēršas tikai pie apdrošinātāja, realitātē negadījumu skaits ir lielāks, nekā oficiāli reģistrēts Valsts policijā, – “Balta” statistikā vien tie ir vidēji 5 notriekti dzīvnieki dienā.
Līgo vakars un Jāņu diena ir Latvijas nacionālie svētki, kuros pulcējas ģimenes, radi un draugi, lai kopā svinētu vasaras Saulgriežus ar dziesmām, dejām un tradicionāliem ēdieniem.
Saskaņā ar aptaujas datiem 85% smēķētāju Latvijā piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tomēr 56% atzīst, ka viņiem nerūp, kur izsmēķi tiek izmesti, liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktā aptauja. Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņo visu tai apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā. Kāpēc ir vērts paspert dažus soļus līdz miskastei? Var atrast vismaz piecus labus iemeslus!
Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas – ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo.
Valsts ceļu tīklā ir 957 tilti un 958 lielās caurtekas un gājēju tuneļi. No visiem valsts pārziņā esošajiem tiltiem laikā no 1941. līdz 1990. gadam ir izbūvēti 658 tilti un 787 caurtekas, 55 tilti un 44 caurtekas ir uzbūvētas līdz 1940. gadam, savukārt pēc 1991. gada ir uzbūvēti 244 tilti un 127 lielās caurtekas. Valsts ceļu tīklā tikai vienam objektam ir kultūras pieminekļa statuss – Riju strauta tilts ir iekļauts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.
