Vairāki tūkstoši izglītības darbinieku piketā iestājas pret IZM piedāvājumu slodžu balansēšanai Apriņķis.lv
- Autors: LETA
Foto - LETA
Vairāki tūkstoši izglītības darbinieku otrdien pulcējās pie valdības ēkas, paužot iebildumus pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai, novēroja aģentūra LETA.
Protestētājiem līdzi bija daudz dažādu plakātu, kuru saturs vēstīja par problēmām nozarē un aicinājumiem rīkoties, lai tās novērstu. Klātesošo plakātos aicināts politiķus paust cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem un pildīt solījumus. Daudziem protesta dalībniekiem mugurā bija zilas vestes.
Protesta akcijai tuvojoties noslēgumam, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji devās uz valdības ēku, pieprasot tikšanos ar politiķiem. Arodbiedrības pārstāvji gan netika tālāk par apsardzes posteni. Pie valdības ēkas palikušie protestētāji izsauc dažādus saukļus, tostarp pieprasot dialogu.
Tikšanās ar valdības pārstāvjiem, tostarp Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), bija plānota pagājušajā nedēļā. Taču, kā apgalvoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, premjere tikusies tikai ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV), un LIZDA uz tikšanos neesot aicināta. Aģentūra LETA noskaidroja, ka tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem notiks otrdien plkst.15.30 IZM telpās.
Pirms protesta akcijas sākuma LIZDA priekšsēdētāja Vanaga medijiem turpināja uzturēt nostāju, ka IZM piedāvājums pasliktinās darba apstākļus pedagogiem. Viņa arī pauda neapmierinātību, ka valdības pārstāvji otrdien nav aicinājuši LIZDA padomi uz sarunām.
Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.
IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.
Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.
Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā. Turpretī Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.
"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.
Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.