Mazāk kā puse pedagogu uzskata, ka esošā rīcības shēma vardarbības gadījumos darbojas

42% aptaujāto atzinuši, ka izglītības iestādēs galvenais vardarbības izpausmes veids ir emocionālā, nevis fiziskā vardarbība. Tam, ka iestādē ir fiziska vardarbība, piekrīt vai drīzāk piekrīt 33% aptaujāto, tikmēr šādas vardarbības formas klātbūtni noliedz 64% respondentu. Savukārt seksuālo vardarbību aptaujātie pedagogi novēro vismazāk - šādu vardarbības formu kā problēmu iestādē atzīst 8%, kamēr tam, ka šādas vardarbības forma iestādē drīzāk nepastāv, piekrīt 82% aptaujāto.

Personīgi ar vardarbību saskārušies 23% aptaujāto, savukārt 28% ir bijuši liecinieki šādiem pāridarījumiem. Taču lielākā daļa jeb 49% atzīmē, ka darba vietā ar vardarbību nav saskārušies.

Aptaujā secināts, ka 49% gadījumos vardarbības izpausmi veicis izglītojamais, bet 27% gadījumu - izglītojamo vecāks.

Kāds aptaujātais pedagogs anonīmi paudis, ka valstī "nestrādā" vecāku atbildība.

Cits aptaujātais uzsvēris, ka vēlētos sociālo dienestu, īpaši pašvaldības, policijas un bāriņtiesas lielāku iesaisti un ieinteresētību katrā individuālā gadījumā, lai nodrošinātu atbildīgu rīcību, nevis formālu iesaisti. Tajā pašā atbildē pausts, ka pedagogs esot ticis norāts par kāda gadījuma ziņošanu, jo "viena reize ar fizisku vai emocionālu vardarbību neesot nekas".

Aptaujātie arī norāda uz to, ka sadarbība ar atbildīgajiem dienestiem ir ļoti ilgs process un ārējās institūcijas nespējot risināt problēmsituācijas ar ģimenēm. "Vecāki vairs "nebaidās" no ārējo institūciju rīcības. Ietekmes veidi uz vecākiem ir ierobežoti, turklāt vecāki paši mudina savus bērnus agresijai atbildēt ar agresiju," norādījuši aptaujātie.

Vairums respondentu jeb 83% ir informējuši iestādes vadību par vardarbības gadījumiem. Pietiekamu atbalstu saņēmuši 59% aptaujāto, kamēr nepietiekamu - 32%. Atbalstu nav saņēmuši 9% respondentu.

Kā liecina aptaujas rezultāti, nereti iemesls, kāpēc pedagogi nav informējuši iestādes vadību par vardarbības gadījumiem, saistīts ar to, ka šādam solim neredz jēgu un netic, ka tas mainīs situāciju. Līdztekus pedagogi tic, ka paši atrisinās situāciju saviem spēkiem vai baidās, ka saņems sekas par to, ka nespēj paši atrisināt situāciju. Tāpat pedagogi bažījas par vadības pasivitāti un netic kolēģiem un sistēmai kopumā. Retākos gadījumos pedagogi mēdz uzskatīt, ka vardarbības gadījumi no mazu bērnu puses ir "normāli vai nenozīmīgi".

Tam, ka soda noteikšana vardarbības veicējam mazinās vardarbību izglītības iestādēs, piekrīt 37%, kamēr 52% uzskata, ka tas situāciju izmainīs daļēji. Soda noteikšanu par neefektīvu uzskata 11% aptaujāto.

Šos aptaujas rezultātus ceturtdien tiešsaistes tikšanās laikā ar atbildīgajām ministrijām un nozares pārstāvjiem par drošas skolas veicināšanu prezentēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Dalībnieki apsvēra vairākus priekšlikumus vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs.

Bērnu aizsardzības centra (BAC) vadītāja Gunita Kovaļevska izcēla, ka BAC īpaši satrauc pieaugušo - valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku - vardarbība pret bērniem. Lai gan sākto pārbaužu skaits ir lielāks par reāli piemērotajiem sodiem, BAC ieskatā šī tendence pieprasa pastiprinātu uzmanību.

Apkopojot aptaujas respondentu priekšlikumus, secināts, ka visbiežāk pedagogi uzsver nepieciešamību nodrošināt atbalsta personālu, piemēram, psihologu, īpaši skolēniem ar speciālajām vajadzībām. Tāpat norādīts, ka nepieciešams veidot arī atbalsta komandas vecākiem un skolēniem.

Saņemti rosinājumi arī aktīvāk aizstāvēt, atbalstīt pedagogus, skolas kolektīvu, sniedzot juridiskās konsultācijas un izstrādāt pedagogu aizsardzības algoritmus. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka nepieciešams palielināt tieši vecāku atbildību, jo bieži pedagogi novērojot, ka vecāki ir vardarbīgi pret skolotājiem, kā arī saviem bērniem.

Vienlaikus jāveicina preventīvs darbs no pašvaldību pusēm, nodrošinot atgriezenisko saiti starp sociālo dienestu, bāriņtiesu un izglītības pārvaldi, norādīja speciālisti.

Ne visi tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka vardarbīgus izglītojamos vajadzētu uz laiku izslēgt no skolas vai likt mācīties tālmācības formā, uzsverot, ka tas varētu negatīvi ietekmēt šo audzēkņu tālākās izglītības iespējas.

Lai gan ir tapis normatīvais regulējums, LIZDA ieskatā, dzīvē tas nedarbojas tik labi kā cerēts, un ir nepieciešams ministrijas atbalsts, lai pašvaldību struktūras strādātu sekmīgāk vardarbības mazināšanā un palielinātu vecāku atbildību.

Minētajā aptaujā piedalījās 2309 respondenti - pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, speciālās, profesionālās un interešu izglītības pedagogi.