Decembris 2017

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) brīdina par pārāk strauju budžeta izdevumu pieaugumu, piektdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica FDP priekšsēdētājs Jānis Platais. Viņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas attīstība un pieaugums šogad ir labākais kopš krīzes laikiem. Ekonomika aug strauji, ārējā vide ir ļoti labvēlīga.

Kā vēsta statistika, periods no Jāņiem līdz augusta vidum vienmēr bijis populārākais atvaļinājumu laiks. Šogad tas Latvijā atpūtu baudošajiem iegadījās ļoti patīkams un saulains. Darba likums noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Sākot ar svētdienu, Latvijā nedaudz pazemināsies gaisa temperatūra un mākoņi biežāk aizklās debesis, gaidāms arī neliels lietus, prognozē sinoptiķi. Sestdien vietām īslaicīgi līs, iespējams pērkona negaiss, gaiss sakarsīs līdz +23..+28 grādiem.

Gan Rīgas, gan Carnikavas pašvaldībā plānoti krasta kāpu stabilizācijas un erozijas ierobežošanas pasākumi, stāsta biedrības "Baltijas krasti" projektu vadītāja Agnese Jeņina. Rīgā šie darbi paredzēti Mangaļsalā no Daugavas ietekas līdz Vecāķu pludmalei, bet Carnikavas pašvaldībā – Garciema pludmalē pie Eimuru kanāla un citviet Carnikavas novada piekrastē.

Ilgstoši pieturoties ārkārtīgi karstajam laikam, strauji nogatavojoties augļiem un ogām, ierasti pieaug dažādu kukaiņu aktivitāte. Savairojas arī cilvēkiem bīstamās lapsenes, irši, sāpīgi dzeļošie dunduri un kaitinošās dažādu sugu mušas.

Valsts vides dienests ir pieņēmis lēmumu par daļēju SIA "Vangažu nafta" darbības apturēšanu, kas attiecas uz benzīna produktu grupas ievešanu, pārkraušanu, uzglabāšanu un attīrīšanu, kā arī bīstamo atkritumu uzglabāšanu.

Turpmākās desmitgades laikā Ziemeļeiropai, arī Latvijai, lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi būšot karstuma viļņi, uzskata zinātnieki. Par klimata pārmaiņām liecina, piemēram, negaidīti agrā vasaras iestāšanās šogad vai nokrišņiem īpaši bagātā iepriekšējās vasaras izskaņa.

Nevajag klausīties baumās, ka visi šķirotie atkritumi tik un tā nonāk atkritumu poligonā un no šķirošanas nav nekādas jēgas. Atkritumu apsaimniekotāji gan atzīst, ka reizēm vienā mašīnā nonāk tiklab papīra, kā plastmasu konteineru saturs, taču, nonācis galapunktā, tas atkal tiek rūpīgi pāršķirots. Taču nekad kopā ar stikla, papīra vai plastmasu konteineru saturu netiek jaukti nešķirotie atkritumi.

Statistika ir bezkaislīga: viens Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājs gadā saražo apmēram 320 kilogramu atkritumu. Te ir runa tikai par sadzīves atkritumiem, jo ir arī tādi, kas rodas ražošanā; daļa no tiem pieskaitāmi bīstamajiem atkritumiem, jo var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu videi – piesārņot augsni un ūdeņus.

Eiropas valstu iedzīvotāji patērē aptuveni 100 miljardus plastmasas maisiņu gadā. Tirgotājiem un pircējiem ir labi pazīstami gan iepirkuma plastmasas maisiņi, kur salikt kopā visas iegādātās preces, gan plānie maisiņi, kas rullīšos novietoti pie sveramajām precēm.