Menu

 

Uzņēmējdarbība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ieguvumi un šķēršļi

Latvijas unikālā daba ir tās lielākā vērtība. Esam bagāti – Latvijā ir vairāk nekā 680 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, tostarp četri nacionālie parki – Gaujas, Ķemeru, Rāznas un Slīteres –, kuros tiek saglabātas dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības. Uzņēmēji, kuru tūrisma komercdarbība notiek īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nešaubīgi apgalvo: ieguvumu ir vairāk nekā šķēršļu.

Lasīt vairāk...

Karikatūra. Kaķis ar zvaniņu

"Ziemā putniem dodam barību, lai apmeklētāji varētu papriecāties par putniņiem tepat acu priekšā. Savukārt kaķim pakārām kaklā zvaniņu, lai vāveres, kas kāpj zemē pēc čiekuriem, varētu dzirdēt, ka kaķis ir tuvumā, un uzmanītos," par saimniekošanu Ķemeru nacionālā parka teritorijā stāsta atpūtas bāzes "Valguma pasaule" vadītājs Viesturs Serdāns.

Lasīt vairāk...

Ko dod atkritumu šķirošana

Nevajag klausīties baumās, ka visi šķirotie atkritumi tik un tā nonāk atkritumu poligonā un no šķirošanas nav nekādas jēgas. Atkritumu apsaimniekotāji gan atzīst, ka reizēm vienā mašīnā nonāk tiklab papīra, kā plastmasu konteineru saturs, taču, nonācis galapunktā, tas atkal tiek rūpīgi pāršķirots. Taču nekad kopā ar stikla, papīra vai plastmasu konteineru saturu netiek jaukti nešķirotie atkritumi.

Lasīt vairāk...

Roku rokā Carnikavā: pašvaldība un dabas aizsardzība

Latvija ir bagāta ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī citiem īpašas nozīmes objektiem un aizsargājamiem dabas parkiem, pret kuriem nepieciešams izturēties sevišķi saudzīgi. Viens no tādiem ir dabas parks "Piejūra", kas izveidots 1962. gadā, lai saglabātu reti sastopamus piejūras biotopus Vidzemes piekrastē. Parka 4315 hektāri aptver piejūras robežu Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu novados.

Lasīt vairāk...

Infrastruktūras projekti dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Carnikavas novadā

Gan Rīgas, gan Carnikavas pašvaldībā plānoti krasta kāpu stabilizācijas un erozijas ierobežošanas pasākumi, stāsta biedrības "Baltijas krasti" projektu vadītāja Agnese Jeņina. Rīgā šie darbi paredzēti Mangaļsalā no Daugavas ietekas līdz Vecāķu pludmalei, bet Carnikavas pašvaldībā – Garciema pludmalē pie Eimuru kanāla un citviet Carnikavas novada piekrastē.

Lasīt vairāk...

Ilgtspējīgas attīstības līkloči I

Izdzirdot vārdu salikumu "ilgtspējīga attīstība", vienmēr savās domās nākas nobremzēt un mēģināt saprast, kas ar to īsti domāts. Jautāta, vai gadījumā ilgtspējīga attīstība nav vienkārši modes termins, kuram, kā smejies, pašam var aptrūkties ilgtspējas, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska manas aizdomas apstiprina.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.