Šis ir pirmais pavasaris, kad 12.klašu skolēni kārtos eksāmenus atbilstoši izvēles padziļinātajiem mācību kursiem jeb izvēļu “groziem”, tāpēc marta sākumā tika veikta aptauja, lai noskaidrotu, kāda ir pašu skolēnu attieksme pret šo sistēmu, vai viņi ir apmierināti ar savām izvēlēm un cik gatavi skolēni jūtas šī gada centralizētajiem eksāmeniem un attiecīgi arī augstskolai.
Mūsdienās teikt, ka laiki mainās, enerģētikas nozarē nozīmē nepateikt neko. Cenas svārstās tik strauji, ka ir viegli saprotams daudzu uzņēmumu apjukums. Brīžos, kad elektroenerģijas cenas kāpj, daudzi krīt panikā un steidz iepirkties, izdarot izvēli tirgus karstākajā punktā. Šobrīd cenas samazinās, un nu esam gatavi spēlēt gaidīšanas spēli, cerot sagaidīt brīdi, kad elektroenerģijas cena būs viszemākā.
Daudzi uzskata, ka šodien bieži sastopamos terminus “propaganda”, “viltus ziņas”, “ideoloģija” un tā tālāk var atstāt zirgam, kuram esot lielāka galva. Šāds risks var ne vienmēr labi beigties. Tāpēc, lai cik pavirši attieksmē pret “kritisko domāšanu”, “filozofēšanu” vai kā citādāk sauktu “izfunktierēšanu” vēlamies būt, piedāvāju paturēt prātā pamatlietas – par pasauluztveri, ideoloģiju un to mijiedarbību.
Skolās jau sākušies valsts pārbaudījumi dažādos mācību priekšmetos, tāpēc daudzās ģimenēs jaušams satraukums par to, kā labāk sagatavoties eksāmeniem un diagnosticējošajiem darbiem. Vai veltīt vairāk laika mācībām un atkārtošanai, vai tomēr nepārslogot sevi laikā pirms eksāmeniem, tā teikt – kas apgūts, apgūts? Kamēr vieni nesatraucas, citi steidz pēdējos mēnešos, nedēļās un pat dienās atgūt to, kas, iespējams, gada laikā ir iekavēts.
Automašīnas vadīšanai Latvijas laikapstākļi ir vieni no sarežģītākajiem – četri dažādi gadalaiki, kas ietver visu spektru, sākot no liela sala līdz pat tveicei un karstumam, kas pārsniedz +30°C. Vienlaikus tie ir arī neprognozējami – pavasarī siltu un saulainu laiku negaidot var nomainīt sniegputenis, kas var radīt papildus riskus, īpaši, ja autovadītāji jau paguvuši pāriet uz vasaras riepām.
Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kurās Latvija lielākoties ar nacionālo kapitālu ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, taču nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām, “Olainfarm” konferences “Veselība. Drošība. Farmācija” atklāšanā 9.martā uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. Nepieciešamību pēc būtiska atbalsta farmācijas nozarei visā Eiropā aktualizēja arī Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes Smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu, biocīdu un sveķu klasteru direktore Megija Saikali (Maggie Saykali). Viņa norāda – līdzās citiem industrijas atbalsta pasākumiem ir svarīgi stiprināt Eiropas Savienības (ES) farmācijas piegādes ķēdes un galvenokārt neatkarību no Āzijas.
Latvijas valdība un valsts kopumā gadu desmitiem ir rūpējusies par nodokļu maksātāju atkarību no alkohola, nikotīna un azartspēlēm, jo šīs atkarības nodrošina stabilu un prognozējamu nodokļu plūsmu Valsts kasē. Tā tāda institucionalizēta divkosība – publiski smuki sakām, ka dzert ir slikti, ka smēķēšana nogalina un azartspēles sagrauj ģimenes, bet valsts budžeta veidošanas procesā ceram uz iespējami lielākiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, tātad iespējami daudz dzērājiem, smēķētājiem un azartspēlmaņu.
Analīzēm ir jēga tikai tad, ja to rezultāts ir precīzs un tātad – pietiekami informatīvs, lai ārsts to izmantotu pareizas diagnozes noteikšanai, terapijas dinamikas novērošanai vai izveseļošanās apstiprināšanai. Taču precizitāte lielā mērā ir atkarīga no pacienta rīcības pirms analīžu nodošanas. Kādas ir izplatītākās kļūdas un kā no tām izvairīties?
Tiklīdz termometra stabiņš sasniedz +3 līdz +8 grādus, sarosās visa dzīvā daba, tai skaitā ērces. Dzīvojot Latvijas platuma grādos, katram būtu jācenšas ievērot septiņi sadzīvošanas paņēmieni, lai neļautu sīkajām ērcēm aizēnot prieku par gada skaistāko sezonu.
Līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem un pavasara vēstnešiem tuvojas arī virkne ar garo distanču skriešanas sacensībām. Jebkurai sportiskajai aktivitātei, ko neveicam ikdienā, īpaši, ja ieturēta ilgāka pauze, piemēram, ziemas sezonā, nepieciešams sagatavoties, pakāpeniski pieradinot savu ķermeni pie slodzes.
