Tuvojas 1. oktobrī paredzētās kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēlē 100 parlamenta deputātu. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanās notiek no 13.jūlija līdz 2.augustam. Cik partiju ir Latvijā un vai vēlētājiem ir no kā izvēlēties?
Latvijas ekonomikas virzīšanai un iedzīvotāju labklājības vairošanai, nākamajai valdībai nepieciešams izvirzīt ambiciozus mērķus un īstenot atbilstošu politiku, īpaši koncentrējoties uz eksporta un produktivitātes kāpināšanu. Tad mūsu valsts varēs būt par jaunu talantu un investīciju piesaistes vietu, ļaujot Latvijai tuvoties Eiropas attīstīto valstu labklājības līmenim.
Aptuveni ceturtā daļa mazo un vidējo uzņēmumu (27%) šogad plāno paplašināt savu biznesu, un vēl piektdaļa (19%) par to domā, taču viena no grūtībām, ar ko sastopas uzņēmēji, ir darbinieku trūkums. Kā liecina “Luminor” bankas veiktā uzņēmēju aptauja*, galvenie iemesli ir neatbilstoša kvalifikācija un nepietiekams pretendentu skaits, kā arī grūtības nodrošināt tādu atalgojumu, kādu darba ņēmēji pieprasa.
Vēlēšanas demokrātijā ir kā Ziemassvētki mazumtirdzniecībā: laika ritums gādā par cikliskumu, ar kādu tuvojas notikums, kura rezultāti pēcāk ietekmēs ilgāku laika sprīdi. Uzvarētāji vadīs, peļņu guvušie attīstīsies, un tā līdz nākamajam attiecīgā cikla notikumam. Un līdzīgi, kā drēgnā rudens dienā jūs pēkšņi pārsteidz veikala telpās džinkstoši džinglbelli un citas popsīgas draņķības, arī vēlēšanas nāk ar saviem trokšņiem un piedāvājumiem.
25.jūlijā tiek atzīmēta Pasaules noslīkšanas novēršanas diena, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par noslīkšanu kā novēršamu parādību. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem, pasaulē katru gadu noslīkst aptuveni 236 000 cilvēku, no kuriem 84% ir vīrieši. Noslīkšana ir viens no galvenajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem vecumā no 5 līdz 14 gadiem.
Šķiet, tas bija tajā pašā šīs vasaras neganti svelmainajā dienā, kad pēkšņi vietumis ar milzu dārdoņu sāka plosīties negaiss, nobira krusa, saveidojās pat sniega kārta. Un kaut kas tik pat pretišķīgs nāca atklātībā par sabiedriskajiem medijiem. Visaptveroši tika vēstīts, ka pirmajā gadā ārpus reklāmas tirgus Latvijas Radio un Latvijas Televīzija guvuši labus rezultātus, radījuši izcilu saturu; īpaši izceļama pētnieciskās žurnālistikas attīstība. “Kas attiecas uz sabiedrisko mediju kā kaut kāda parauga piesaukšanu, nu tie ir vienkārši murgi!” Tālāk arī atzinums, ka abi mediji gājuši degradācijas ceļu. Kā uztvert, ko domāt, vienlaikus tik atšķirīgus vērtējumus izlasot? Tante Pabažos pilnīgā neizpratnē.
Parasti ar interesi sekojam mazā cilvēka monodialogiem, izspēlējot sadzīviskas situācijas ar draugiem – lellēm, zaķiem, kaķiem un citām rotaļlietām, kam piešķirta dzīvas būtnes loma. Taču pavisam citāda var būt reakcija, kad pamanām, ka bērns sācis sarunāties ar viņam vien redzamu draugu. Kā rīkoties šādās situācijās un kā “sadzīvot” ar iedomāto rotaļu biedru?
Lielākajai daļai bērnu bijuši iedomu draugi. Tie mēdz būt pilnībā neredzami vai arī ir “iemiesojušies” kādā rotaļlietā vai objektā, piemēram, mīkstajā mantiņā, koka dēlī vai jebkurā citā lietā, kas bērnam šķiet interesanta. Tie var būt cilvēki, dzīvnieki vai kāda cita būtne, ar kuru mazais cilvēks risina dažādas sarunas vai izspēlē kādas dzīves situācijas. Visbiežāk tādas, kuras pats piedzīvojis vai redzējis, piemēram, bērnudārzā.
Latvijas dārzos un mežos ienākas gardas, aromātiskas un vitamīniem bagātas ogas. Visvērtīgākās tās ir svaigas, taču arī ziemā būs bagātīgs vitamīnu un enerģijas avots. Lai ogas varētu lietot uzturā arī pēc pusgada, tās pareizi jāsagatavo. Veidu ir daudz – saldēšana, žāvēšana, konservēšana ievārījumos un kompotos, sulās un sīrupos. Tas ir laikietilpīgs darbs, tāpēc “Kesko Senukai Latvia” speciālisti apkopojuši noderīgākās virtuves ierīces, kas atvieglos ogu ziemas krājumu pagatavošanu.
Neviens nav imūns pret kiberuzbrukumiem, tostarp arī starptautiski un nacionāli uzņēmumi, kuriem viens no vērtīgākajiem aktīviem ir konfidenciāla informācija. Tāpēc kompānijām par prioritāti ir jānosaka IT drošības un aizsardzības stratēģija, kas palīdz novērst nesankcionētus mēģinājumus piekļūt datiem, tos izmantot, izpaust, pārveidot vai iznīcināt.
Diskusiju vētru sociālajos tīklos raisījusi Publiskās atmiņas centra ar vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri priekšgalā izpētītie Latvijas pilsētu un ielu nosaukumi, kuri vēsturnieka ieskatā joprojām slavina okupācijas laika kolaborantus, sarkanarmijas “varoņdarbus” vai boļševistisko revolūciju Krievijā. Starp Kangera uzskaitītajiem ir vairāki kultūras darbinieki un rakstnieki, piemēram, Anna Sakse un Sudrabu Edžus, Mirdza Ķempe, Jānis Sudrabkalns u. c.
Nedēļas pirmajā pusē Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits palielinājies no 157 līdz 172. Tāpat vienas diennakts laikā (otrdien) Latvijā reģistrēti 2093 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, kas ir lielākais saslimšanas skaits kopš 30. marta, kad bija 2447 inficētie. Ģimenes ārsti vērš uzmanību uz to, ka visvairāk ar Covid-19 slimo no ārvalstīm iebraukušie pacienti un viņu ģimenes locekļi.
