Latvijā 15. oktobris bija Valsts valodas diena. Domāju, nekļūdīšos, sakot, ka liela daļa mūsu cilvēku par šādu dienu nezina. Tāpat, cik pamanīju, tās atspoguļojums informatīvajā telpā bija, kā saka, ķeksīša dēļ. Man šķiet, labi nojaušams ir arī iemesls šādai situācijai – mēs parasti par latviešu valodu runājam, uzsverot apdraudējumus tai un žēlojoties par valodas piesārņošanu.
Dina Florena ir ģimenes ārste ar piecu gadu darba pieredzi. Kopā ar vīru viņa audzina trīs bērnus – piecpadsmit gadus vecus dvīņu puikas un septiņpadsmit gadus vecu meitu –, bet viens viņu bērniņš ir debesīs. Dina gan kā profesionāle, gan kā jauniešu mamma interesējas par jauno seksuālās izglītības programmu*, ko plānots ieviest skolās, un kā ārste viņa ir pārliecināta, ka svarīgākā pieeja izglītošanā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem būtu sniegt bērniem daudzpusīgas zināšanas par cilvēka ķermeni, fizioloģiju, par visām norisēm cilvēka organismā. Tāpat, viņasprāt, ir ļoti svarīgi jauniešus izglītot par veselīgu dzīvesveidu, kā arī stāstīt par dažādiem riskiem un savas rīcības sekām.
Rīgas dome pagājušajā nedēļā pēc asām diskusijām atbalstīja Esplanādes parkā esošā pieminekļa Krievijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli demontēšanu un pārvietošanu. Tāpat nolemts demontēt pieminekļus rakstniekiem Andrejam Upītim un Sudrabu Edžum.
Grābu lapas pie mājas, līdz izdzirdu otrpus žogam esošajās tirgus nojumēs skaļas balsis. Nobrīnījos, ko tik vēlu babuļi tur dara. Sen taču bija jāsēž pie televizora. Pēkšņi ar lielu būkšķi uz ielas braucamās daļas izlidoja prāvs ķirbis.
Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Skaidrs, ka mākslīgais intelekts, tāpat kā savulaik internets, būtiski mainīs lielu daļu no tā, ko šobrīd ikdienā darām. Vadoties pēc LMT pieredzes un citu ekspertu komentāriem, varu ieteikt piecas lietas, kas palīdzēs nepalaist garām šīs jaunās tehnoloģiju iespējas.
Saskaņā ar definīciju, agresīva braukšana ir vairāku ceļu satiksmes noteikumu vienlaicīga pārkāpšana – tā ir atļautā ātruma pārsniegšana, apdzīšana neatļautā vietā u.c. Kopumā var teikt, ka tā ir citu satiksmes dalībnieku interešu neievērošana un pilnīga vienaldzība par to, kas notiek apkārtējā satiksmē. “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 64% autovadītāju mēdz braukt agresīvi – 7% to dara bieži, bet 57% – reti.
Piedzīvojot veselības problēmas vai sadzīves traumas, pirmais palīgs nereti ir mājas aptieciņa – šeit uzglabājam medikamentus pret akūtām un hroniskām kaitēm, zāles pret sāpēm un drudzi, līdzekļus, kas noderēs traumu gadījumā, kā arī citus preparātus, kas var lieti noderēt dažādās krīzes situācijās. Tomēr visi iegādātie medikamenti ir derīgi un droši lietošanai vien noteiktu laiku, kā rezultātā mājoklī var veidoties nederīgo zāļu atkritumi.
Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās?
Aizvadītās nedēļas izskaņā Rīgā notika spraiga pakaļdzīšanās – pusaudzis ar auto bēga no policijas. Bēgšanas laikā autovadītājs vairāk nekā divas reizes pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu – vietā, kur atļauts braukt ar 70 km/h, BMW vadītājs brauca ar ātrumu 164 km/h. Izrādījās, ka pie stūres sēž sešpadsmitgadnieks bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Kopīpašums, piemēram, zemes gabals vai māja, kas vienlaikus pieder dažādiem īpašniekiem, var sagādāt pārbaudījumus un strīdus gan starp radiniekiem, gan savstarpēji nepazīstamiem iedzīvotājiem. Par to, kādas ir izplatītākās problēmas ar kopīpašumiem un kā tās risināt, stāsta Latvijas zvērināti notāri.