Ar draugiem aizgājām uz dokumentālo filmu par Juri Kulakovu. Bija interesanti, bet... Sākumā likās forši, pat smieklīgi, līdz pēkšņi vairs galīgi tā nelikās. Un tad vēl tā bēru aina un zārks. Nu priekš kam?
Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzi ciemi ir kļuvuši par nomaļām vietām un to iedzīvotāji jūtas aizmirsti. Pagastu centri vairs neeksistē, un saikne ar pašvaldību ir zudusi. Pašvaldības ir kļuvušas lielākas un attālinātākas, un tas apgrūtina vietējo iedzīvotāju iespējas sadarboties ar tām. Mazajos ciemos iniciatīva un attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu iedzīvotāju spējas aktivizēties – uzrunāt pašvaldību, atgādināt par sevi un pievērst uzmanību aktuālajām problēmām un vajadzībām. Lai risinātu šo situāciju, vairākās pašvaldībās ir izveidotas iedzīvotāju padomes, bet citviet darbojas kopienu speciālisti, kuri strādā ar ciemu iedzīvotāju grupām, veicinot vietējo kopienu attīstību.
Šobrīd Saeimā noris aktīvas diskusijas par to, vai pamatskolas vecuma bērniem atļaut mācīties tālmācībā. Kamēr politikas veidotāji norāda uz eksāmenu rezultātiem, uzmanība jāpievērš arī bērnu fiziskajai un mentālajai veselībai. Katrs bērns ir atšķirīgs, un viņa vajadzības nosaka ne tikai diagnoze, svarīga ir arī skolas vide, pedagogu attieksme, ģimenes situācija un emocionālā pieredze. Tāpēc, izvēloties piemērotāko izglītības formu, ir svarīgi analizēt katra bērna individuālās vajadzības.
“Kad iepazinos ar dainām, iemīlējos latviešu tautā,” saka Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, kultūras pētniece, folkloriste un dziedātāja. Pagājušā gada nogalē viņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni par darbu augstākās izglītības un kultūras jomā. Rūta ir dzimusi Lietuvā, Kauņā, bet nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo Latvijā. Rūtas ikdiena ir patiešām dinamiska – viņa ne tikai māca studentus, bet ir arī kultūras ministres padomniece un pārstāv Latviju UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejā. Un vēl Rūta kopā ar vīru Valdi Muktupāvelu muzicē un uzstājas dažādos pasākumos.
Pašvaldības policisti ir likumsargi, kas veic sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un citu tiesību aizsardzības uzdevumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā diennakts režīmā. Pašvaldības policijas pamata funkcijas ir nodrošināt personu un sabiedrības drošību, novērst administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus, kā arī veikt preventīvos pasākumus likumpārkāpumu novēršanā.
Jau labs laiciņš pagājis, kopš restartējamies, uzraujamies, bet ka tik nenoraujamies. Patiesībā valsts vadība dzīvo savu dzīvi – kā Paula Putniņa lugā “Ar būdu uz baznīcu”, kur darbības imitācija slēpās aiz “vērojam, raugāmies, apsekojam”. Pirmais solis jau sperts: nodibināta komisija, darba grupa birokrātijas apkarošanai.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītais pētījums, kas atklāj sabiedrības interesi par Latvijā veidotu mediju satura krievu valodā, skaidri parāda, ka jāstiprina saturs latviešu valodā un jāpārtrauc satura veidošana krievu valodā sabiedriskajā medijā, pauda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Iestājoties siltākam un sausākam laikam, aizvien vairāk satiksmē piedalās arī motobraucēji, bet ne visiem šī sezona iesākusies pozitīvi – diemžēl aizvadītajās brīvdienās dažādas traumas guvuši motobraucēji Vidzemes pusē. Tāpat šogad negadījumos cietuši jau astoņi motocikla vadītāji, tādēļ Valsts policija aicina motobraucējus parūpēties par savu drošību laikus un pirms došanās ceļā, ievērot dažādus drošības pasākumus.
Līdz šīs nedēļas sākumam Latvijā dzēsti jau vairāk nekā 250 kūlas ugunsgrēki. Ugunsdzēsēji atzīst, ka pirmie kūlas ugunsgrēki parasti ir platības ziņā nelieli, bet, iestājoties siltākam un sausākam laikam, pērnās zāles degšanas apjomi un platības palielinās un reizēm pārsniedz pat 1000 kvadrātmetru platību.
Pirms Lieldienām, Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ar taisnīguma sajūtai veltītu rakstu uzsāku pārdomu sēriju par vairākām mūsu sabiedrībai tik pašsaprotamām lietām, kas, daudziem nemaz nezinot, ir nākušas no kristietības vai spējušas nostiprināties ciešā saistībā ar kristīgo baznīcu. Līdzīgi taisnības izjūtai, kas jau antīkajā pasaulē rada filozofu atbalstu, bet ar kristietību kļuva par sabiedrības un pat plašāk – politisku – vērtību, pievērsīšos vārdam. Lai arī tik pašsaprotams, tas nav nedz vienkāršs, nedz arī spēj kalpot sabiedrības labākajiem mērķiem bez kādiem precizējumiem un vārda rakstiska vai mutiska nesēja atbildības.
Birokrātijas mazināšana jau ilgstoši ir aktuāls jautājums, kas prasa konkrētus, reālus risinājumus. Patlaban ir izveidotas darba grupas, kas analizē un cenšas ieviest reformas, taču vairāki risinājumi, kas tiešām var izskaust birokrātiju, jau sen ir zināmi. Piemēram, administratīvo sodu sistēmā. Ir jāizbeidz cilvēku dzenāšana un reizēm pat vajāšana pa birokrātijas "labirintiem". Mainot šo sistēmu mēs beidzot novērstu vienkāršu lietu sarežģīšanu un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valstij.