Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana., Tiem, kuriem izveidojies parāds, nevajadzētu izvairīties no maksāšanas, tā vietā ieteicams pārliecināties, vai nav bijuši kādi attaisnotie izdevumi par sevi vai apgādājamiem, tādējādi mazinot parāda apjomu.
Politiskajām partijām, kuras saņems finansējumu no valsts budžeta, būs liegts saņemtos līdzekļus izmantot, lai iegādātos “pārmērīgi dārgas” lietas vai pakalpojumus, paredz Tieslietu ministrijā topošo “Politiskajām organizācijām (partijām) piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma noteikumu” projekts.
Saeimā 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Koalīcijas partiju vairākums nolēmis atlikt Rīgas domes atlaišanas likumprojekta pieņemšanu līdz brīdim, kad būs skaidrs, cik daudz iedzīvotāju atbalsta domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem, ko ļautu patlaban Valsts prezidenta apturētie grozījumi pašvaldību likumos.
Mērena inflācija un joprojām straujš algu kāpums nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, taču šogad gan inflācija temps Latvijā gan atkal nedaudz paātrināsies. Tas pamatā ir saistīts ar patēriņa nodokļu pieaugumu, kā arī citām likumdošanas izmaiņā. No 1. janvāra visredzamākais bija cenu kāpums degvielai, kā arī tabakas izstrādājumiem, taču šogad gaidāms arī sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenu pieaugums. Vienlaikus gan ne visas cenas augs un šogad samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu, kā arī elektrības sadales tarifi.
Svētku uguņošana gadumijas naktī ir neatņemama svētku sastāvdaļa un pulcē daudz cilvēku. Tomēr izdevumi no pilsētnieku samaksātajiem nodokļiem bieži vien ir nesamērīgi lieli, tāpēc daudzas pašvaldības apdomā lēmumu par iespēju atteikties no salūta, aizstājot to ar citām aktivitātēm. Šobrīd portālā “Mana balss” ir uzsākta parakstu vākšana, cerot panākt liegumu pašvaldībām rīkot svētku uguņošanu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas īsti neiet kopā ar “Skola 2030” idejām, kas pēc savas būtības ir mūsdienīga un demokrātiska reforma. IZM šobrīd izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem.
Kas ir tauta? Tauta ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u.tml.), kurai raksturīga kopīga valoda, teritorija, psihiskā struktūra. Tādi esam arī mēs, latvieši, kuri gadsimtiem ilgi apdzīvojuši mežiem, pļavām un upēm klāto mazo zemes pleķīti pie Baltijas jūras.
No šā gada 1. janvāra visos mājokļos ir jābūt uzstādītiem autonomajiem ugunsgrēka detektoriem jeb dūmu detektoriem. Autonomo ugunsgrēka detektoru pielietošana, kā rāda pasaules pieredze, ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītniekus no pēkšņa ugunsgrēka briesmām, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus iegādāties un uzstādīt dūmu detektorus.
Mūsdienās aizvien vairāk jauniešu domā par ātrāku nokļūšanu darba tirgū un vēlas mācīties praktiski. Tāpat jaunieši lieliski apzinās, kuras profesijas ir labāk vai sliktāk apmaksātas, un tieši šis fakts nereti ietekmē izvēli. Šobrīd jauniešu vidū ļoti pieprasītas ir tās profesijas, kas saistītas ar dizainu un programmēšanu.
Lēnāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi, rūpniecības recesija Eiropā, ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, kā arī pasaules tirdzniecības apjomu samazinājums pirmo reizi kopš 2009. gada arvien vairāk ir jūtams arī Latvijas ekonomikā.
Ar glanci aizvadīts vecais gads un kārtīgi sasveikts jaunais gads, lai tas atnes tikai to labāko. Cilvēki jaunā gada sagaidīšanu allaž uztvēruši īpaši – kā kaut kā jauna sākumu. Tiek rīkotas krāšņas uguņošanas, cits citam novēlam laimi un veiksmi, apņemamies savā dzīvē kaut ko mainīt un paveikt līdz šim neizdarītu. Skaidrs ir viens – tā, kā bija, vairs nebūs nekad, bet tā, kā būs, nekad vēl nav bijis! Ar kādām domām 2020. gadu iesāk “Rīgas Apriņķa Avīzes” aptaujātie cilvēki?
