Digitālās zināšanas nav tikai e-pakalpojumi un ērtības, tā ir arī komunikācija starp paaudzēm un kopīgas valodas atrašanas ar bērniem un mazbērniem. Arvien vairāk senioru apzinās, ka, apgūstot digitālās lietas, viņi var kļūt komunikablāki un vairāk iekļauties sabiedrības norisēs.
Šajos svētkos 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir plānojuši doties ceļojumā, turklāt 35% tam plāno veltīt līdz pat pusei, bet 7% aptaujāto – vairāk nekā pusi no kopējā svētku budžeta, norādīts starptautiskā pētījumā. Svētku laikā cilvēki ierodas pie radiem Latvijā, savukārt daļa Latvijas iedzīvotāju dodas pie tuviniekiem uz ārzemēm, lai svētkus pavadītu ģimenes lokā. Taču vairākums “Rīgas Apriņķa Avīzes” aptaujāto plāno svētkus pavadīt mājās, ģimenes lokā, kopā ar bērniem un mazbērniem.
Vientulība ir plaši izplatīta visā pasaulē, arī Latvijā. To apliecina projekta "Parunāsim?" ietvaros veiktā aptauja par vientulības izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū. Vairāk nekā puse (52%) no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir atzinuši, ka ir jutušies vientuļi vismaz reizi gadā. Gandrīz puse (42%) respondentu ir norādījuši, ka vientulība cilvēku biežāk piemeklē tieši gada aukstajos mēnešos, savukārt 23% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka tas notiek svētkos.
Pirmssvētku laikā Pierīgas novadi pārsteidz ar plašu notikumu un pasākumu klāstu – tiek iedegtas egles, rīkoti Ziemassvētku tirdziņi. Pasākumi paredzēti gan bērniem, gan ģimenēm. Ir arī speciāli pasākumi, uz kuriem aicināti seniori, tāpat netiek aizmirsts par veciem un vientuļiem cilvēkiem, kuriem ikdienā ir grūtāk nokļūt kaut kur ārpus mājas. Tiek rīkoti arī dažādi labdarības un brīvdabas pasākumi, taču “Rīgas Apriņķa Avīze” vēlējās noskaidrot, cik būtiska šo pasākumu rīkošana ir pašiem novadu iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.
“Es esmu izdedzis!” ir frāze, kuru dzirdam bieži, kad steidzam pirmssvētku laikā sasniegt visus izvirzītos mērķus – gan paveikt darba pienākumus, gan parūpēties par mājas soli, gan sagādāt skaistus svētkus sev tuvajiem un iegādāties dāvanas. Taču arī ikdienas steigā, nerisinot lielākas un mazākas problēmas, mēs uzkrājam ievērojamu stresa apjomu, kas ātri vien izjauc līdzsvaru prātā un ķermenī, sekmējot izdegšanas sindromu. Kā no tā izvairīties, pārvarēt grūtības un atgūt dzīves līdzsvaru, stāsta sertificēta psiholoģe Ilze Dreifelde.
Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās. Saskaņā ar "Swedbank" aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus. Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.
Kamēr “Dvēseļu putenis” kinoteātros pulcina cilvēkus, kādai citai nozīmīgai filmai ar skatītājiem tik spoži neklājas – iespējams, tāpēc, ka to skatīties ir bailīgi. Runa ir par Ginta Zilbaloža debiju pilnmetrāžas animācijas filmu laukā – jau vairākos starptautiskos festivālos apbalvoto darbu “Projām”, kurš nu pieejams arī uz lielajiem ekrāniem Latvijas kino.
Mainās ne tikai tērpu mode un izmantotie materiāli, arī Ziemassvētku egles rotājumu tendences ar gadiem kļūst citādākas. Vēsturiski pirmais eglītes rotājums bijis ābols un dažādi dabas materiāli – salmi un čiekuri –, bet, industrijai attīstoties, cilvēki egļu rotājumus sāka darināt no kartona, vates, stikla un citiem materiāliem.
Tāpat kā fiziskā veselība, arī emocionālā labsajūta pieder pie cilvēka dzīves kvalitātes nozīmīgākajiem rādītājiem. Emocionālā veselība tieši ietekmē to, kā jūtamies fiziski, un caurvij visu cilvēka dzīvi, sākot jau no bērnības, taču nereti tai netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība prasmju un zināšanu trūkuma dēļ. Kā mācīties atpazīt un rīkoties ar bērna un savām jūtām, lai bērns kļūtu par veselīgu pieaugušo?
Kad nerimās runas par draudiem drošībai un demokrātijai sakarā ar viena TV ziņu raidījuma iespējamu pazušanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tika uzdevis kultūras ministram Naurim Puntulim līdz novembra beigām sniegt redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas un masu mediju daudzveidības stiprināšanai. Savādi gan likās, ka “redzējuma” tapšanas laikā cits pēc cita no skatītājiem tiešraidēs atvadījās diktorīši un diktorītes, bet 1. decembrī emocionāli aizkustinošā gaisotnē – jau viss Ziņu dienesta kolektīvs. Pieļaujams, ka daudziem nācās nobirdināt pa sāpju asarai. Izsakot līdzjūtības, visbiežākie atzinumi bija – žēl gan, ļoti žēl...
