Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina atteikties no malkas apkures un pieslēgt īpašumu centralizētajai siltumapgādei ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās.
Esam piedzīvojuši divas nozīmīgas vēlēšanas. Pirmās – Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tās atstājušas rūgtas mieles. Kādreiz dzīvoju ilūzijās, ka arī tiem ļaudīm, kuri balso par “Saskaņu” un tai līdzīgām partijām, savā veidā rūp patiesība, godīgums, atklātība, tomēr Eiroparlamenta vēlēšanas pierādīja, ka šiem vēlētājiem rūp vienīgi “savējie”. Lai arī kādās krāpšanās, melos, zādzībās u.c. pārkāpumos šie savējie tiktu pieķerti, viņu vēlētāji ir skaidri pateikuši: “Malači, zēni! Tā turpināt!” Tas patiesi skumdina.
Lai gan šī gada maijā reģistrēts mērens cenu kāpums 0,2% apmērā mēneša laikā, proti, salīdzinot ar šī gada aprīli, inflācijas gada pārmaiņu temps saglabājās gana straujš – vidējais cenu līmenis šī gada maijā bijis par 3,3% augstāks nekā šajā pašā mēnesī pērn. Preču cenas ir tās, kas skaidro gana straujo cenu kāpumu gada laikā, kas maijā augušas par 3,4%. Pakalpojumu cenas savukārt augušas par 3,1%. Pakalpojumu cenu kāpums šādā apmērā turpinās jau vairāku gadu garumā.
Pērn vasaras nogalē svinīgi tika atklāts pirmais Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču tirgotāja “IKEA” veikals Latvijā. Stopiņu novada Dreiliņos atvērtajā veikalā pircējiem tiek solīts, ka piedāvājumā ir vairāk nekā 8000 dažādu mājokļa labiekārtošanas preču zem viena jumta, turklāt gandrīz 3000 preču cena esot zemāka par 10 eiro. Ģimenes steidz uz veikalu iegādāt nepieciešanās lietas, daži dodas ekskursijā, lai novērtētu veikala piedāvājumu, taču ne vienmēr mājokļa labiekārtošanas preču giganta “IKEA” apmeklējums izvēršas notikumā ar pozitīvu pēcgaršu.
Šobrīd Latvijā saslimt ir riskanti. Latvijas pacientu pašu maksājumi par zālēm ir starp augstākajiem Eiropā, diemžēl ar tendenci vēl palielināties. Kādēļ ir svarīgi runāt par to, cik pieejamas ir zāles – respektīvi, pat, ja, piemēram, Eiropas kontekstā tās maksā salīdzinoši maz, vai iedzīvotāji tās var atļauties? Un, ja slimnīcā pacienta iemaksa ir vienāda summa visiem, neatkarīgi no tā, ar cik vienkārši un lēti vai sarežģīti un dārgi ārstējamu slimību gadījies saslimt, vai tā nevajadzētu būt arī ar zālēm?
Nereti pilsētas savu tūrisma piedāvājumu veido, praktiski pilnībā ignorējot potenciālā apmeklētāja vajadzības un intereses. Tiek izceltas vai nu jau gadiem pieņemtās "vērtības", lietas, kas ir aktuālas tikai vietējiem, vai tiek netīšām noklusētas vērtības ar potenciālu.
Tieslietu ministrs Bordāna kungs startējis ar jaunu iniciatīvu – uztaisīt spectiesas finanšu lietām. Lai būtu tā, ka ir ikurāt septiņi tiesneši (un tiem tiks uzbūvēta jauna institūcija), pie kuriem nonāk visas sarežģītās lietas par lielām summām. Būšot kompetenti un, galvenais, ātri. Tātad tāda kā semjorka, kādreiz ļoti operatīvo troiku ātrdarbības iedvesmota.
Šā gada 14. maijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce informēja, ka ministrija sāks “lielāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē”. Plānoti kopumā vairāk nekā 100 pasākumi. Diskutēt aicināšot gan pašvaldību deputātus, gan iedzīvotājus. Novadu aktīvākie ļaudis varētu priekā noelsties: nu tad beidzot ministrs aicina uz tikšanos!
Lai gan opozīcija vāc parakstus par Rīgas mēra Daiņa Turlā atcelšanu no amata un vēlas ārkārtas vēlēšanas, šāds scenārijs ir maz ticams. “Saskaņai” un GKR iespējamās ārkārtas vēlēšanas ir pārāk neizdevīgas, jo partiju lokomotīves devušās uz Briseli un zaudējuma risks ir pārāk liels.
Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu. Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi, norādot, ka vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.
Kādu brīdi runas par akustiskās koncertzāles celtniecību Rīgā bija noklusušas, taču pirms neilga laika tās atsākušās ar jaunu sparu, sadalot cilvēkus vismaz trijās nometnēs. Es piederu pie tiem, kuri uzskata – Rīgai, kuru pamatoti var dēvēt par Baltijas valstu kultūras galvaspilsētu, akustiskā koncertzāle neapšaubāmi ir vajadzīga. Tiesa gan, laikam sevi varu pieskaitīt arī tiem, kuri vērtē, ka tās iespējamā celtniecība uz AB dambja ir ļoti strīdīgs jautājums.
