Labsajūtas un laimes sajūta rodas ķermenī, un par tās veidošanos atbild tādas vielas kā serotonīns, dopamīns, endorfīns un oksitocīns. Kā justies labāk un veicināt laimes hormonu veidošanos?
Savulaik aumež populāras dziesmas piedziedājums tā vien prasās dungojams, dzirdot bēdu stāstus par nupat pienākušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Pēc ļoti vārga snieguma pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos divos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē patīkami pārsteidza, martā uzrādot straujāko pieaugumu pēdējo deviņu mēnešu laikā. Neskatoties uz bažām par tirdzniecības konfliktiem un vājāku izaugsmi pasaulē, kā arī iekšējiem ierobežojumiem, no Latvijas eksportēto preču vērtība martā palielinājās par 12%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Pretēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nostājai, ka iedzīvotāju aptauja Ikšķilē tiek rīkota pretlikumīgi, novada pašvaldībā informē, ka tā tomēr tiek veikta jau no 29. aprīļa. Aptaujas mērķis ir pašvaldības vēlme noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par jautājumu: “Vai jūs esat par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju?”
Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi gan dārznieks, gan uzņēmējs, gan psihologs, un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Domāju, ka tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, šobrīd ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Tajā pašā laikā arī vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.
Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tā ir laba ziņa, taču, kopumā raugoties, pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām.
Ir vakars, strazdi dodas pie miera, un tos nomaina dzērves. Saule brīdina par atgriešanos tā, lai gribētos aizmirst par kultūras dzīvi un doties ārpus mājām. Paņemot grāmatu rokās, to iespējams apvienot, tomēr divi no manis izvēlētiem kultūras notikumiem jābauda zem jumta. Šoreiz tiem visiem ir saistība ar mūziku, un jaunradītais tajos satiekas ar seno.
4.maija Deklarācijas klubs ieplānojis rosināt Uzvaras parkā esošo pieminekli nodēvēt par okupāciju atceres vietu. Otrdien notikušajā preses konferencē kluba prezidente Velta Čebotarenoka norādīja, ka “iespējams, klubs vērsīsies arī ar vēstuli Rīgas domē. Uzvaras parkā esošo pieminekli varētu nodēvēt par okupāciju atceres vietu, zem tā izvietojot Latvijas Okupācijas muzeja filiāli un paskaidrojošu elementu par okupācijām, kas skāra Latviju.”
Šogad mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētku laiks sakrīt ar Latviju apņemošu aukstuma vilni. Domājot līdzībās, mūsu brīvības atjaunošanas ceļš bijis ļoti līdzīgs šā gada laikapstākļu kaprīzēm: vispirms nāk mīlīgs un jauks siltuma periods, saulainas dienas, prieks un darboties griba, taču drīz vien sajūtams, ka siltais laiks atnesis sev līdzi sausumu, kas var šo jaukumu neatgriezeniski sagandēt. Galu galā esam lielu draudu priekšā, ka viss saplaukušais dažās naktīs var tikt pazaudēts aukstuma dēļ.
Ja es spētu atbildēt, kāds ir labs pedagogs, un kāds – nav, iespējams jau būtu izglītības ministre. Nedomāju, ka kādam Latvijā ir atbilde uz šo jautājumu, taču 26 gadu pieredze skolā ļauj secināt, ka bērni jāmāca tā, lai viņi nejustu, ka mācās.
Čekas maisu tēma daļai sabiedrības jau ir apnikusi, savukārt tā daļa, kas turpina meklēt atbildes uz okupācijas gados notikušo gaida nākamo VDK dokumentu kopumu, kas tikšot publiskots maijā, tātad jau šomēnes. Par pētniecību un grūtībām, kas ar to saistītas, ar vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri sarunājas Māris Zanders.
