Virkne Latvijas pašvaldības gatavojas savās teritorijās rīkot iedzīvotāju balsojumus par administratīvi teritoriālo reformu, lai gan VARAM ministrs ir norādījis, ka gala vārds šajā jautājumā pieder valstij. Pierīgas novadu iedzīvotāji aktīvi pauž nevēlēšanos mainīt savas robežas, dažādi viedokļi ir arī attālākajos reģionos visā Latvijā.
Iestājoties pavasarim, ielās uzrodas arvien vairāk velosipēdistu. Daudzi cilvēki izvēlas velosipēdu par savu ikdienas pārvietošanās līdzekli – tas ir lētāk, videi draudzīgāk, turklāt patīkami just, kā saulīte un vējš spēlējas matos. Taču velobraukšana dod daudz laba arī veselībai.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem ir atšķirīgi viedokļi par Uzvaras pieminekļa nākotni – parlamentāriešu vidū ir gan atbalsts tā demontāžai, gan noraidoša attieksme, tiek izteiktas arī idejas par pieminekļa pārsaukšanu un okupācijas muzeja ierīkošanu.
2018.gadā ar savu dzīvi ļoti apmierināti bija 15,3 % Latvijas iedzīvotāju, vidēji apmierināti – 58,3 %, savukārt neapmierināti – 26,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļuaptaujas dati. Iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem apmierinātību ar savu dzīvi vidēji vērtēja ar 6,7 ballēm no 10.
“Rīgas Apriņķa Avīzes”
redaktoram Dzintrim Kolāta kungam
Pierīgā
Mārča Bendika,
mītoša un rakstoša Baldones novada Baldones pagastā
KATEGORISKS IESNIEGUMS
Šī gada sākums Latvijas rūpniecībā nav bijis īpaši iepriecinošs un februārī rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā sarukuši par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Līdz ar to šī gada pirmajos divos mēnešos kopumā ražošanas apjomi Latvija ir kritušies par 2,2%, taču šis negatīvais rezultāts pamatā ir noticis vienreizēju faktoru dēļ.
Valstī trūkst simtiem pedagogu – šādi virsraksti rotāja neskaitāmas publikācijas medijos pagājušā gadā un situācija nav mainījusies arī šogad. Turklāt, pedagogu trūkums nav tikai Latvijas problēma, jautājums ir aktuāls visā Eiropā. Situācija ir jāmaina, kamēr vēl ir iespējams kaut ko mainīt.
Ar lielu nepacietību tika gaidīta tā saukto čekas maisu atvēršana, cerot, ka šis solis veicinās sašķeltās sabiedrības dziedināšanu. Nu maisi ir vaļā, bet vai tas kalpojis kā dziedinošs balzams uz vecajām rētām, kas daudziem joprojām sūrst? Manuprāt – noteikti ne, drīzāk otrādi.
Joku diena 1. aprīlī tiek atzīmēta katru gadu. Dzirdēts daudz dažādu versiju par šīs dienas rašanās vēsturi, un, lūk, viena no tām. Kad 1582. gadā Romas pāvests Gregorijs XIII pasūtīja jauna kalendāra ieviešanu, jo konstatēts, ka līdz tam lietotais Jūlija kalendārs par 10 dienām atpalicis no Saules laika, daudziem laikabiedriem bija grūti pieņemt šo datumu maiņu, tādēļ viņi turpināja svinēt jaunā gada atnākšanu marta beigās. Pārējie sāka viņus izjokot, dāvinot muļķīgas dāvanas, izjokojot un iesaucot viņus par aprīļa muļķiem. Tomēr droši vien ir tēmas, par kurām labāk nejokot ne 1. aprīlī, ne citās dienās.
Pavisam nevainīgie un primitīvie 1. aprīļa izjokošanas mēģinājumi “tev mugura balta” vai “jums deguns melns” šobrīd nemaz vairs nav tik nevainīgi. Kā vienā, tā otrā gadījumā to var uzskatīt par nievājošu piezīmi attiecībā uz ādas krāsu. Tā ka labāk nemēģiniet!
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, Finanšu ministrija rosinājusi aizliegt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 3000 eiro. Pašlaik, kā zināms, šī robeža ir 7200 eiro. Ministrijas ieskatā, tādējādi tiks veicināta bezskaidras naudas lietošana darījumos, mazinot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Savukārt 2019. gada budžetā, akceptējot šo izmaiņu, plānots iekasēt papildus 675 000 eiro.
