Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā “Supernova 2019” pagājušajā sestdienā noskaidrojās, ka šā gada Eirovīzijā Latviju pārstāvēs duets “Carousel” ar dziesmu “That Night”. Otrajā vietā palika pieredzējušais konkursa dalībnieks Markus Riva ar dziesmu “You Make Me So Crazy”, trešajā – grupa “Laime pilnīga” ar dziesmu “Awe”.
2018.gads iezīmējās ar strauju ekonomikas izaugsmi un pozitīvu norišu turpināšanos darba tirgū. Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas un galvas vajag kā ēst. Vēl vairāk šo situāciju saasina iedzīvotāju skaita sarukums.
Tā nu sanācis – prasība par kritisko domāšanu tagad gluži kā sāga uznākusi un attiecīga izglītošanas nepieciešamība pacelta nebijušos augstumos. Izrādās, jau vairākus gadus Latvijā tiek īstenots arī plašs mediju pratības projekts, ko finansē ASV vēstniecība un Britu padomes pārstāvniecība Latvijā.
Ceļojot uz ārzemēm, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā (56%). Vairāk nekā puse ceļojumu laikā baidās arī saslimt (54%) un gūt traumas un savainojumus (53%). liecina “If Apdrošināšana” veiktās aptaujas dati.
Fiziskas aktivitātes ir veselīga dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa, kas sevišķi svarīga bērniem, kuri aug un attīstās. Ja vecāki nolēmuši spert soli tālāk par kopīgiem velobraucieniem un pievērst bērnu sportam, pirmā doma ir atrast vislabāko treneri izvēlētajā sporta veidā. Tomēr svarīgi saprast, kādi ir šo treniņu mērķi. Bērna motivācija un ambīcijas lielā mērā noteiks kritērijus trenera izvēlē.
Tuvojoties pavasarim, par kuru vēsta zemes smarža un siltāki vēji, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot un nopurināt ziemas nogulsnes. Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk – plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji.
Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro apņēmies ierobežot pašvaldību avīžu izdošanu. Jaunais censonis sola piegriezt skābekli pašvaldību izdevumiem. Pašvaldību avīzes nedrīkst kropļot konkurenci, paziņojis Nemiro. Kaut kas līdzīgs baisa ugunsgrēka dzēšanai un tā seku apkarošanai, vai ne? Un tas notiek otrajā nedēļā pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Un to saka ekonomikas ministrs savā pirmajā lielajā intervijā, pēc kuras ar dārdošiem brīdinājumiem virsrakstos vai apakšvirsrakstos nu ir pilna visa informatīvā telpa.
Pēc ilgām debatēm Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi priekšlikumu ļaut 16 gadus veciem pusaudžiem medīt ar šaujamieroci. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien nolēma nemainīt iepriekš pieņemto lēmumu. Savukārt Tiesībsargs, kā arī vairākas sabiedriskās organizācijas ir iebildušas pret šo normu.
Saeimas deputātu debatēs par likumprojektu “Ieroču aprites likums” 31. janvārī tika piesaukts Zigmunds Freids. Rīgas domes deputātu debatēs par neuzticības izteikšanu Nilam Ušakovam 11. februārī tika piesaukts Karls Jungs. Protams, uzteicami, ka tautas priekšstāvji pastiprināti interesējas par dažādām ar cilvēka apziņu saistītām teorijām, tomēr bija nelielas bažas par to, ko liks pretī Ministru kabinets. Es valdības vietā nekautrētos un piesauktu gēnu 5HTT, kas ietekmē cilvēka uzmanībai būtisko serotonīna līmeni…
Daudzu cilvēku uztveres spējas ir, ierobežotas tāpēc sen, ir zināms, cik garam ir jābūt video, cik rakstam, un, cik garai uzrunai, lai to vairums spētu noskatīties, noklausīties, un izlasīt. Cilvēkiem, kuri lasa biezas grāmatas, klausās lekcijas izpratnes līmenis un uztveres spējas un prasme uztvert informāciju palielinās. Tos, kuriem nedz lekcijas, nedz regulāras nodarbības nepalīdz attīstīt uztverei un izpratnei nepieciešamās iemaņas, sadzīvē saucam par muļķiem.
73% Latvijas strādājošo (pašnodarbinātie, algoti darbinieki un fiziska darba veicēji) kopumā ir apmierināti ar darba un privātās dzīves līdzsvaru: 15% ir norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, un 58% – drīzāk apmierināti. Tomēr, kā norāda aptaujas autori, pētījumu kompānija “Kantar TNS”, vidējais kopējās apmierinātības līmenis Eiropas Savienības (ES) strādājošo vidū ir augstāks – 79%.
