Latvijas mainīgajā klimatā aukstums, vējš un lietus darbu ārā var padarīt ne tikai neērtu, bet arī bīstamu, būtiski samazinot darba drošību. Par spīti tam, ka šobrīd nav pieejami statistikas dati, kas valsts līmenī apkopotu informāciju par to, vai un cik no nelaimes gadījumiem darba vietā ir radušies tieši nepareiza darba apģērba dēļ, eksperti norāda, ka tam ir būtiska loma darba drošības noteikumu ievērošanā.
Vemšana, slikta dūša, smaguma sajūta vēdera augšdaļā, atraugas, ātra pilnuma sajūta un barības vada dedzināšana var liecināt par dažādām gremošanas trakta saslimšanām, un viena no populārākajām mūsdienu saslimšanām ir dispepsija. Šo slimību noteikti var definēt kā vienu no modernā dzīvesveida negatīvajām blaknēm, kuras iemesli ne vienmēr ir meklējami tikai vēderā, bet arī “galvā”.
Stikls, plastmasa un alumīnijs šodien dominē kā iecienītākie un ikdienā labi zināmie pārtikas un nepārtikas produktu iepakojumu materiāli. Katram materiālam ir savas priekšrocības un augsti izmantošanas rādītāji, tāpēc tik ātri neatvadīsimies no to izmantošanas produktu iepakošanai un tie turpinās nonākt veikalu plauktos un mūsu iepirkumu grozos. Tiek lēsts, ka patērētāju ērtības un produktu ražošanas specifikas labad tos izmantos tikpat plaši vismaz līdz 2030. gadam, bet šobrīd aktīvi tiek meklēti risinājumi, kā efektivizēt izlietoto iepakojumu savākšanas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas procesu, kam Eiropā un citviet pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.
Konkurence par motivētu un lojālu darbinieku piesaisti aizvien biežāk raisa jautājumu par to, kādam mūsdienās ir jābūt labam vadītājam? Jautājums tikpat plašs, kā, piemēram, kas šogad īsti ir modē? Sezona, reģions, kultūrtelpa, tradīcijas un vēl virkne faktoru ietekmē abas minētās lietas, taču ir viena pazīme, kas derēs ikvienā valstī un ekonomiskā cikla punktā – tā ir vadītāja spēja adaptēties.
No šā gada 1. jūlija dabas resursu nodoklis tiks attiecināts arī uz uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus, paredz likumā izstrādāto grozījumu projekts. Nodoklis būs 50 centi par katru tekstila kilogramu. Tas būtiski ietekmēs arī uzņēmumus, kas tirgo lietotus tekstilizstrādājumus, jo preču cenas neizbēgami tiks celtas, un daži uzņēmumi apsver iespēju pamest Latvijas tirgu.
Ķekavietis Toms Grīnvalds ir viens no plaši pazīstamās vīru kopas “Vilkači” dalībniekiem jau desmit gadus. Viņa ģimenē aug trīs bērni, kuriem Toms velta iespējami daudz kopā būšanas laika. Viņš joprojām turpina gan muzicēt, gan doties medībās un kalpot Zemessardzē, taču sakarā ar prāvo bērnu pulciņu tagad daudz mazākā apmērā. Toms Grīnvalds uzskata, ka diviem cilvēkiem ne vien jārada bērni, bet abiem kopā tie arī jāaudzina. Tā nav tikai nejauša sakritība, ka Toma IT uzņēmums SIA “TAPP” profilējas tieši interaktīvu datorspēļu veidošanā, lai sniegtu bērniem un jauniešiem iespēju daudzveidīgi un aizraujošā veidā paplašināt savas zināšanas.
No traumām cilvēks nav pasargāts nevienā gadalaikā: ziemā lielākos riskus sagādā ledus un slidenas ietves, bet, iestājoties pavasarim, dominē dažādas sadzīviska rakstura traumas un ievainojumi, kas gūti, pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem. Apdrošinātājs brīdina – pērn ar mikromobilitātes lietošanu saistītu traumu skaits palielinājies par 82% un nav pamata cerēt, ka šogad pavasarī pieteikto atlīdzību skaits par līdzīgajām traumām samazināsies.
Prasme gudri rīkoties ar naudu, apzināties tās vērtību un veikt iekrājumus ir viena no noderīgākajām, ko apgūt jau bērnībā. Dzīves laikā šī prasme sniegs praktiskus ieguvumus un ļaus pieņemt veiksmīgus finanšu lēmumus. Tomēr šī atbildība lielākoties balstās uz vecāku pleciem.
Šai nedēļai meteorologi Latvijā prognozē diezgan siltus laika apstākļus. Naktīs gaidāms sals, bet dienās gaiss iesils. Brīvdienās vietām mākoņi izklīdīs un uzspīdēs saule, līdz ar to diennakts gaišajās stundās termometra stabiņš dažviet pietuvosies +10 grādu atzīmei. Uzspīdot saulei, varēs izjust to, cik garas kļuvušas dienas, turklāt jau pēc nedēļas, 18. martā, diena kļūs garāka par nakti.
Ļoti cienījamais padomju laika disidents Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un aktīvs nacionāli konservatīvo ideju paudējs, savā “Facebook” kontā raksta:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm 2023. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1765 dzīvojamās mājās, kas ir par 31,62 % vairāk kā 2022. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzīvojamās mājās vidēji gadā tiek veiktas 1160 ugunsdrošības pārbaudes. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un visbiežāk piecu, trīs un divu stāvu ēkās.
