No 11.oktobra visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir līdz 90 km/h. Posmos, kuros vasaras periodā maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 un 110 km/h, tas ir atcelts, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Komunikācijas daļā un Satiksmes informācijas centrā.

Līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots aprīkot Rīgas apvedceļa (A5) posmu, aģentūrai LETA pastāstīja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pārstāve Anna Kononova.

Zvejniecības vēstures apraksti arī šodien mums ļauj ieinteresēti ielūkoties piekrastes ļaužu kultūras dzīves norisēs dažādos gadu desmitos. Pavisam nesen, aktualizējot biedrību rašanos un izveidi Vidzemes jūrmalā, kā labs palīgs pētnieku rokās nonāca Latvijas Centrālās izglītības savienības instruktora Kārļa Slaucītāja (1898–1966) publicētais apraksts “Sabiedriskā dzīve Vidzemes jūrmalas apgabalā” (“Ārpusskolas Izglītība”, 1929. g., Nr. 10). Tas ļauj saprast Latvijas Republikas atjaunotnes procesu pēc Pirmā pasaules kara un biedrību lomu piekrastes iedzīvotāju aktivizēšanā.

Latvijas florbola virslīgas kalendāram bija labpaticis, ka Saulkrastu, Ādažu un Carnikavas florbola klubam “SĀC” divu dienu laikā nācās aizvadīt divas spēles pret abām pārējām Pierīgas komandām – florbola skolu “Masters”/Ulbroku un “Ķekavu”. Kaut gluži atšķirīgā veidā, abās tika piedzīvoti zaudējumi.

Latvijas kamaniņu sporta izlase pilnā sastāvā aizvadījusi 2022./23. gada sezonas pirmo treniņnometni Lillehammerē, Norvēģijā, kur tika aizvadīti pirmie braucieni uz ledus un atgūtas braukšanas sajūtas pēc vasaras fiziskās sagatavošanās procesa.

Šā gada septembrī notika atkritumu apsaimniekotāja SIA “ZAAO” (ZAAO) organizēta atkārtotai lietošanai vēl derīgu apavu, apģērbu un mājas tekstila nodošanas akcija “Otrreiz modē”. Iedzīvotāji kopā nodeva vairāk nekā 12 tonnas jeb 100 m³ apģērbu, apavu un mājas tekstila.

Zvejniecības vēstures apraksti arī šodien mums ļauj ieinteresēti ielūkoties piekrastes ļaužu kultūras dzīves norisēs dažādos gadu desmitos. Pavisam nesen, aktualizējot biedrību rašanos un izveidi Vidzemes jūrmalā, kā labs palīgs pētnieku rokās nonāca Latvijas Centrālās izglītības savienības instruktora Kārļa Slaucītāja (1898–1966) publicētais apraksts “Sabiedriskā dzīve Vidzemes jūrmalas apgabalā” (“Ārpusskolas Izglītība”, 1929. g., Nr. 10). Tas ļauj saprast Latvijas Republikas atjaunotnes procesu pēc Pirmā pasaules kara un biedrību lomu piekrastes iedzīvotāju aktivizēšanā.

Dodoties baudīt zelta rudeni uz Turaidu un Siguldu, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aicina pievērst uzmanību tam, ka pēc būvdarbiem Turaidā ir mainīta satiksmes organizācija. Reģionālo autoceļu Sigulda–Ragana (P7) un Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) krustojumā tagad galvenais ir virziens Sigulda–Ragana (P7), uz kura ir intensīvāka satiksme, bet, braucot no Inciema puses, autovadītājiem ir jādod ceļš tiem, kuri nogriežas uz Raganu.

14.Saeimas vēlēšanās astoņos Pierīgas novados balsstiesīgie visvairāk atbalstījuši “Jauno Vienotību”, ”Apvienoto sarakstu-LZP, LRA, LP” un Nacionālo apvienību “VL!”-“TB/LNNK”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati. Populāra bijusi arī Zaļo un Zemnieku savienība, atsevišķos novados – arī politiskā partija “Stabilitātei!”.

Saulkrastu novadā ir lielākā vēlētāju aktivitāte Latvijā, kas varētu būt skaidrojams ar tūristiem un vasarnīcu īpašniekiem, aģentūrai LETA pastāstīja Saulkrastu vēlēšanu komisijas sekretāre Ilze Rupeika-Odiņa.

14.Saeimas vēlēšanās piedalījušies 59,38 procenti balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie dati. Pierīgā aktīvākie balsotāji jau tradicionāli bijuši Saulkrastu novadā, kur pie urnām bija devušies 83,90 procenti balsstiesīgo (ieskaitot kūrortpilsētas viesus brīvdienā), kā arī Ķekavas novadā (74,89%) un Ādažu novadā (73,99%).