Likums “Par policiju” pašvaldībām atļauj izveidot savu pašvaldības policiju vai deleģēt sabiedriskās kārtības nodrošināšanu citai pašvaldībai, bet neuzliek to par pienākumu. Saistībā ar spēkā stājušos administratīvi teritoriālo reformu un mainītajām novadu robežām, pilsētām un novadiem tagad jāpārskata arī policijas darbība savā teritorijā. Svarīgākais, lai gaidāmā kārtības institūciju reformēšana nemazinātu iedzīvotāju drošību un labsajūtu.

Vairumā pašvaldību pēc teritoriālās reformas īstenošanas jau ir redzami ietaupījumi uz administratīvo resursu rēķina, tomēr dažviet izgaismojas arī problēmas, kas saistītas ar pašvaldību brīvprātīgo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Vairāki Pierīgas novadi administratīvi teritoriālās reformas rezultātā kļuvuši lielāki. Dažos divi, dažos pat četri pirmsreformas novadi. Ar interesi sekojam līdzi, kā sokas, darbus pārņemot un reorganizējot.

Stājoties spēkā administratīvi teritoriālajai reformai, lielākajā daļā Latvijas pašvaldību izveidojusies nevienlīdzīga situācija ar sociālajiem pabalstiem, jo līdz pārejas perioda beigām, kas ir 2022. gada vasara, spēkā joprojām ir attiecīgā novada saistošie noteikumi par sociālās palīdzības apjomu, kārtību un saņēmējiem. Sākoties skolai, aktuāls ir jautājums par vecāku līdzmaksājumu bērnu ēdināšanai. "Rīgas Apriņķa Avīze" aptaujāja Pierīgas novadu speciālistus un noskaidroja, ka situācija atšķiras pat viena novada ietvaros – vienā skolā visi bērni bez izņēmuma saņem brīvpusdienas, bet blakus skolā tajā pašā novadā vecākiem jāmaksā. 

Jau mēnesi Latvijā ir spēkā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ieviestās izmaiņas, proti, līdzšinējo 119 pašvaldību vietā nu ir 43. Lai gan izskatās, ka administratīvi teritoriālās izmaiņas aptver gandrīz visu Latviju un adreses mainīsies pilnīgi visos novados, tomēr ir 15 pašvaldības, kuras šīs izmaiņas neskars nemaz, jo novada robežas un administratīvi teritoriālais iedalījums netiek mainīts.

Administratīvi teritoriālā reforma nu jau mēnesi kā stājusies spēkā, jauno pašvaldību jaunie mēri un vietnieki ievēlēti, izpilddirektori iecelti, komitejas un komisijas sāk darboties, taču lielais darbs ar to tikai sākas – pašvaldībām jāatbrīvojas no liekā balasta: funkcijas dublējošām iestādēm, identiskām struktūrvienībām un dažiem puspriekšniekiem, kas nu kļuvuši lieki. Savstarpējas konkurences vietā tagad jāpanāk apvienošanās kopēja labuma vārdā.

Olaines novada domes priekšsēdētāja amatā ceturtdien atkārtoti ievēlēts Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pārstāvis Andris Bergs.

Ir noslēgusies Salaspils novada pašvaldības domes jaunā sasaukuma pirmā sēde, kuras darba kārtībā bija domes priekšsēdētāja un viņa vietnieku vēlēšanas. Par Salaspils novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Raimonds Čudars, informē Salaspils novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lolita Balcerbule.

Ropažu novada dome 1.jūlijā par domes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo Stopiņu domes priekšsēdētāju Vitu Paulāni, kura pārstāv partiju "Latvijas attīstībai" (LA). Domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīta viena kandidatūra.

1.jūlijā Saulkrastu novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Latvijas Reģionu apvienību (LRA) pārstāvošais Normunds Līcis, kura saraksts vēlēšanās ieguva visvairāk deputātu mandātu. Par Līci Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja amatā nobalsoja visi 15 ievēlētie deputāti.

Par jaunā Ķekavas novada domes priekšsēdētāju ceturtdien tika ievēlēts partijas "Latvijas attīstībai"/"Izaugsme" pārstāvis Juris Žilko, kurš pašvaldību vēlēšanās bija līderis LA kopā ar partiju "Izaugsme" izveidotajā sarakstā. Par Žilko nobalsoja visi 19 novada domē ievēlētie deputāti. Tādējādi Ķekavas domē notika varas maiņa, jo amatu zaudēja līdzšinējā novada vadītāja Viktorija Baire (JV).