Augšanas grūtības jaunajās pašvaldībās ^{Apriņķis.lv}

Reformas virzītājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas, kā īstenojama apvienošanās. Taču praksē šo darbu var veikt tikai pašas pašvaldības, un tas jau ir ietverts šajā vārdā – pašu valdība. Ministrija var tikai rekomendēt.

Ne visur jaunais darba cēliens sācies gludi. Ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis stāsta, ka ir pašvaldības, kur līdz pat vēlēšanu dienai politiķi nav taisījuši apvienošanās plānus, un tagad darbs jāsāk no nulles. Piemēram, Bauskas novada pašvaldība bija iedomājusies, ka apvienojamos Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadus varēs saglabāt kā daļēji neatkarīgas struktūras – katru ar savu administrāciju un naudasmaku. Taču ministrija iebildusi. Teritorijai ir jābūt vienotai – ar vienu budžetu, vienu grāmatvedību, un arī mērs ir viens un atbild par visu novadu, nevis tikai kādu gabaliņu.

Lielākas pašvaldības, lielāka varēšana

 Ir pašvaldības, kur savēlēts daudz pašvaldību darbā nepieredzējušu cilvēku un jau pirmajā sēdē pieļautas juridiskas kļūdas. Piemēram, Dobelē nepareizi tika ievēlēti vicemēri. Ja nav grozīts pašvaldības nolikums, tad vicemērs var būt tikai viens, nevis vairāki. Vairāku vicemēru iecelšanu var vērtēt kā kompromisu gan partiju politisko ambīciju apmierināšanai, gan apvienojamo pašvaldību ietekmes saglabāšanai. Tomēr skaidrs, ka, apvienojoties pašvaldībām, birokrātiskajam aparātam ir jāsarūk. Ja no trim bāriņtiesām viena jātaisa, vairs nav arī trīs priekšnieki vajadzīgi. Un nav arī trīs būvvaldes ar trim priekšniekiem vajadzīgas. Jāatstāj viena iestāde ar labāko no priekšniekiem.

Ministrija pašvaldībām šai pārmaiņu procesā asistē, konsultē, organizē seminārus, bet tiešus rīkojumus dot nevar. Uz racionālāku darbu un administratīvo struktūru konsolidēšanu pašvaldības aicinājis arī ministrs Artūrs Toms Plešs. Ir vietas, kur pēc vēlēšanām amatu skaits nevis sarucis, bet – gluži otrādi – pat palielinājies, un ministrija ar to nav mierā. Ministrijai jau notikušas pārrunas ar Valsts kontroli, lai tā iesaistās pašvaldību pamācīšanā.

Cita lieta, ka var piesaistīt Valsts kontroli, taču arī tai pašvaldības mēdz neklausīt. Tā Daugavpils novadam pa vairākiem lāgiem tika aizrādīts, ka mūsdienās lietvedība jāorganizē digitāli, bet tas līdz pēdējam spītīgi turējās pie papīra formāta. Tagad ministrija cer, ka jaunais Augšdaugavas novads, kurā apvienoti kādreizējie Daugavpils un Ilūkstes novadi, tomēr pāries uz mūsdienīgākiem lietvedības un grāmatvedības risinājumiem.

Var strādāt labāk

Par tempiem, kādos pašvaldības sakārtos savu saimniecību, ministrijā lielas ilūzijas nelolo. Madars Lasmanis stāsta, ka pēc iepriekšējās, 2009. gada, reformas atsevišķi novadi tikai otrajā gadā spēja izveidot jauno struktūru. Tagad viss atkal ir deputātu rokās. Reformas mērķis paliek iepriekšējais – strādāt racionālāk un efektīvāk. Daļai pašvaldību bija vāja plānošana, no tā izrietēja nespēja iesaistīties Eiropas fondu apguvē. Kamēr puse pašvaldību rakstīja projektus un piesaistīja ārējo finansējumu, otra puse uz to vien greizsirdīgi noraudzījās. Taču mājas jāsiltina, skolas jāremontē un ceļi jābūvē visā valstī, neatkarīgi no vietvaru spējām.

Ministrija liek kārti uz to, ka, apvienojoties lielākās pašvaldībās, to varēšana augs. Kaut vai tādēļ, ka, paretinot darbinieku rindas, tiks atstāti labākie, un viņi mācēs uzrakstīt labākus projektus. Tādus, kas kvalificēsies konkursos. Pašvaldības turpretī nesteidzas lemt par darbinieku atbrīvošanu, jo apkalpojamo ļaužu skaits un viņiem sniedzamo pakalpojumu apjoms tikai pieaug.

Adrešu pietiks visiem

Kurā brīdī jauno dzīvi un kārtību novadā pamanīs iedzīvotāji, tas atkarīgs galvenokārt no domes deputātiem. Piemēram, ceļazīme ar jaunā novada nosaukumu pie Stopiņiem parādīsies, kad dome pieņems lēmumu attiecīgu zīmi nopirkt un uzstādīt. Tikpat labi iespējams, ka gadījumā, ja neviens nepabikstīs – neuzstādīs. Tā, piemēram, Liepājas rajona zīme uz šosejas stāv kā stāvējusi, kaut gan rajons kā administratīva vienība jau pirms desmit gadiem likvidēts.

Taču ministrijā uzsver, ka par nosaukumiem un adresēm nav jāsatraucas. Adrešu reģistrā visas jaunās adreses jau iegrāmatotas. Aizķeršanās bijusi tikai vienu dienu – 1. jūlijā – saistībā ar Saeimā pēdējā brīdī nogrozīto karti – Varakļāniem un Madonas novadu. Tagad nekādas sūdzības vairs nav saņemtas. Un iedzīvotājiem nav jāsatraucas un nav jāskrien mainīt Zemesgrāmata tikai tādēļ, ka tagad adrese mainījusies. Dokumentos adrese tiks mainīta tikai brīdī, kad ar īpašumu tiks veiktas kādas darbības, un tas būs bez maksas. Arī par pasta sūtījumu piegādi jāsatraucas neesot, jo pastam galvenais identifikators ir pasta indekss, un to numerācija nemainās. Arī sūtījumi, uz kuriem ir vecā adrese, tiks nogādāti to adresātam jaunajā novadā.

Ar pašvaldību vizuālo identitāti un simboliem gan kādu brīdi gaidāms zināms juceklis. Pašvaldībām ir jāvienojas, piemēram, par jauno ģerboni. Tas var būt lielākās pašvaldības ģerbonis, bet var būt arī pilnīgi jauns. Piemēram, Ādažu ūdensrozei var aptīties Carnikavas nēģis.

Sarežģītākā apvienošanās Pierīgā

Pierīgā sarežģītākā apvienošanās notiek Ropažu novadā, kur saplūst Garkalne, Stopiņi un Ropaži. Garkalne un Stopiņi bija turīgas pašvaldības, turpretī Ropaži bija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda patērētāji. Un tagad jaunajai pašvaldībai priekšā ir tas sarežģītais uzdevums, kā izlīdzināt, piemēram, pabalstu apjomu tā, lai trūcīgākajā teritorijā pieliktu klāt, turīgākajai neņemot nost.

Vicemērs Hosams Abu Meri atzīst, ka jaunā novada pārvaldāmā platība esot ļoti liela – arī tas būs izaicinājums. Taču soli pa solim jaunā struktūra tiek veidota, un galvenais šobrīd esot nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību iedzīvotājiem. Savlaicīgi izskatīt visus iesniegumus. Viņš pats ir atbildīgs par veselības aprūpes jomu novadā, kā arī sadarbību ar blakus pašvaldībām. Tikšanās ar Rīgas politiķiem jau notikusi, un tajā apspriesta Berģu ceļa remontēšana.

Jaunās pašvaldības šobrīd strādā pie reformas izraisītajām pārmaiņām. Tomēr ne visi risinājumi ir vietvaru rokās. Jautājums par lielo pilsētu apvienošanu ar piegulošajiem novadiem pērn tika ilgi un karsti diskutēts, līdz Saeima tomēr lēma no šīs ieceres atteikties. Valstspilsētām jāpaliek patstāvīgām un neatkarīgām vienībām. Taču Satversmes tiesas lēmums lietā, kas rosināta pēc Ilūkstes un Ozolnieku iesnieguma, Saeimai liek atvērt šo diskusiju no jauna. Pašvaldības pievienotas novadiem bez attīstības centriem. Savukārt, ja Ozolniekus ar Jelgavas novadu pievieno Jelgavai, bet Ilūksti ar Augšdaugavas novadu – Daugavpilij, tad automātiski jāpārvērtē arī pārējo valstspilsētu – Ventspils, Liepājas un Rēzeknes – nošķirtība no apkārtējiem novadiem. Šī nebūs vienkārša cīņa.

Kā veidojas Ropažu novads

Par apvienošanās gaitu "Rīgas Apriņķa Avīzei" stāsta Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne:

– Kā Ropažos norit apvienošanās, un kuri uzdevumi novadam būs tie sarežģītākie – iestāžu un struktūrvienību apvienošana, darbinieku atlaišana, pakalpojumu un pabalstu vienādošana?

– 7.jūlijā Ropažu novada domes sēdē apstiprināts Ropažu novada pašvaldības nolikums un struktūrshēma. Lai iedzīvotājiem nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, pašvaldībā esam noteikuši pārejas periodu līdz šā gada 1. oktobrim, kura laikā ieviesīsim jauno struktūrshēmu, izveidojot plānotos departamentus un nodaļas.

Šobrīd ir apstiprināti pagastu pārvalžu nolikumi, apstiprināts izpilddirektors un izpilddirektora vietniece, pagastu pārvalžu vadītāji, apstiprināts Izglītības, kultūras, sporta, jaunatnes lietu un veselības aprūpes departaments, kas darbu uzsāks jau augusta vidū. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie vienotu saistošo noteikumu izstrādes, izglītības iestāžu nolikumu pārstrādes, ko veic pašvaldības juristi sadarbībā ar izglītības iestāžu speciālistiem. Notiek darbs arī pie pārējo departamentu un nodaļu izveides un nolikumu izstrādes, pašvaldības iestāžu nolikumu pārstrādes.

Darbinieku atlaišana netiek plānota, veidojot jauno administratīvo pārvaldi, iespējams, var mainīties darbinieku veicamie pienākumi. Pakalpojumu un pabalstu vienādošana tiek plānota kopā ar nākamā gada budžeta sastādīšanu un apstiprināšanu. Tas būs liels darbs gan finansistiem – izvērtēt budžeta iespējas, gan juristiem, gan deputātiem – izsvērti lemt, lai nepasliktinātu esošo situāciju un sniegtos pakalpojumus lielākajai novada iedzīvotāju daļai.

– Kad iedzīvotāji manīs pirmās pārmaiņas, un kādas tās būs? Kad parādīsies jaunas ceļa zīmes?

– Mums pakāpeniski jālīdzsvaro visas teritorijas pakalpojumu saņemšanas iespējas un arī kvalitāte – gan sociālajos pakalpojumos, gan izglītībā, kultūrā un sportā, gan komunālajos pakalpojumos un citās jomās. Jāveido vienoti valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri tajās pagastu pārvaldēs, kurās tie vēl nav atvērti. Ļoti svarīgs darbs būs attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrāde, kas sniegs iespēju plānot un paraudzīties uz vienotu jauno novada teritoriju. Pārmaiņas noteikti būs, bet tikai tur, kur tās ir nepieciešamas, un profesionāli izvērtējot visus ieguvumus un zaudējumus.

Jaunas ceļa zīmes varēsim izvietot pēc jaunā novada ģerboņa izstrādes, jo novada nosaukumam blakus ir jābūt izvietotam novada ģerbonim.

– Cik saskaņoti veicies darbs jaunajai domei pirmajā mēnesī?

– Paldies visiem deputātiem un pašvaldības darbiniekiem – pirmajā mēnesī esam paspējuši izdarīt pietiekami daudz, pateicoties arī tam, ka apvienojamo novadu sadarbība jau tika uzsākta no šā gada sākuma, izstrādājot jaunā novada administratīvās pārvaldes struktūras projektu.

#SIF_MAF2021

 Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem