Šodien mēs svinam mūsu valsts neatkarības dienu, 18. novembri. Šis ir laiks, kad atceramies mūsu senču cīņu par brīvību un mūsu valsts neatkarību. Tā nav tikai mūsu senču cīņa, tas ir arī šīs cīņas miermīlīgs turpinājums, saglabājot sirdī un dvēselē viņu vērtības. Latvijas sirds šodien pukst straujāk…
18.novembrī plkst. 13.30 Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltīta Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde. Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 1500 karavīru, zemessargu, policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu, komandēs Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Parādē ar karoga grupu piedalīsies arī sabiedroto spēku karavīri no Albānijas, Kanādas, Čehijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Lietuvas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un ASV. Šogad parādē otro reizi piedalīsies arī Ukrainas karoga grupa.
Viens no valsts simboliem ir karogs. Mūsu sarkanbaltsarkanais ir izdzīvojis cauri gadu simtiem, lai gan tikai pagājušā gadsimta sākumā karmīnsarkanā un baltā kļuva par Latvijas valsts karoga krāsām. 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī aktieris un latviešu strēlnieks Ēvalds Valters un rakstnieks Alberts Bels pacēla sarkanbaltsarkano karogu – pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem. Tomēr par oficiālu Latvijas karogu tas kļuva vien 1990. gadā.
Lai gan ekonomika stagnē kopš 2022.gada, darba tirgus ir bijis pārsteidzoši spēcīgs un turpinājis spēlēt par labu darbiniekam. To apstiprina arī straujais algu kāpums ekonomikā. Ņemot vērā kritumu mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, atsevišķās pakalpojumu nozarēs, darba tirgus arī trešajā ceturksnī ir turējies itin labi. Tiesa – vājāka ekonomikas aktivitāte parasti darba tirgū atspoguļojas vien ar laika nobīdi. Pēdējos mēnešos ir vērojami signāli, kas liecina par darba tirgus vājināšanos.
Teju ikkatra ģimene svētku pacilātībai un omulībai klāj svētku galdu. Normāli. Normāli arī tas, ka ne visiem vienāda rocība, našķus gādājot. Par svētkiem piedomā daudzi, gribētos teikt, krietns vairākums Latvijas ļaužu. Valsts svētkiem ir arī politiskais fons. Arī tas, kā valsts vara iepriecina mūs – savus pavalstniekus – ar saviem lēmumiem, likumiem.
Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis Latvijā ir palielinājies par 0,1 procentpunktu līdz 6,5%. Nelielais bezdarba pieaugums vēl nesignalizē par būtisku situācijas pasliktināšanos. Tas joprojām ir ļoti aktīvs, ko apliecina arī citi rādītāji. Tomēr tuvāko ceturkšņu laikā aktivitāte darba tirgū palēnināsies.
3.ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies.
Joprojām dzīva latviešu tautas atziņa: ko nemāca vecāki, to māca pasaule. Saprotams, ka tas zīmējas uz bērnu tikumības iemantošanu, pārmantošanu, veidošanu, audzināšanu. Skaidrs, ka mazo cilvēkbērnu, pusaudzi, jaunieti iespaido daudzi viņa dzīves ceļu līdzi zinātāji, staigātāji: vecāki, skolotāji, klasesbiedri, draugi, sētas bērni un tas, ko sauc par pasauli, kurā ietveras gan labais, attīstošais, gan sliktais, bremzējošais, gan drošinošais, gan biedējošais, ceļošais un graujošais. Bieži vien, pat pārāk bieži, sarežģītajā pasaulē, tās negaidītās situācijās bērns paliek viens, jo līdzi izstāvēt nevar neviens. Bet neapjukt jālīdz visiem, kas var, un it īpaši tiem, kam tas ir pienākums. Mediji bieži un sliktā dikcijā gvelž par vienu jēdzienu, par otru tā, ka daļa vārdu nav saklausāmi, daļa saprotami. Pašus pamatjēdzienus, kas nereti ir internacionālismi, latvju mēlei sveši, publikai nemaz neskaidro – tā, it kā visi staigātu ar svešvārdu vārdnīcām padusē.
Gatavojoties svētkiem, esam jau pieraduši, ka izrotātas tiek ne tikai mājas, telpas un dzīvokļi, bet liela nozīme ir arī apkartējās vides izrotāšanai. Vides dekorēšana ar tematiskiem svētku rotājumiem ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Arī šogad pilsētas un novadi tiek saposti svētkiem, lai ar prieku un pacilātu noskaņu sagaidītu un aizvadītu Latvijas 105. dzimšanas dienu. Nereti publiskajā telpā uzvirsmo diskusijas par svētku rotājumu izmaksām un lietderīgumu, taču kopumā ļaudis priecājas par vides izdekorēšanu un radīto svēku noskaņojumu.
Cukura diabēts viennozīmīgi ir slimība, kas mūsdienās cilvēkus skar arvien vairāk. Iemesli augošajai statistikai ir dažādi, tomēr liela ietekme ir cilvēka dzīvesveidam – jo mazkustīgāks tas ir, jo lielāka iespēja saslimt ar cukura diabētu. Tieši mazkustīgs dzīvesveids ir lielākais vaininieks otrā tipa cukura diabēta attīstībā. Novembris pasaulē zināms arī kā cukura diabēta mēnesis, kad nozares speciālisti vērš pastiprinātu uzmanību cukura diabēta cēloņiem un tā profilakses iespējām.
Droši vien savāds jautājums, jo liekas, ka mēs jau mīlam – kāpēc jāturpina?
