Vairāk nekā puse autovadītāju (53%) uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada šoferu paradumi un braukšanas kultūra, savukārt, teju ceturtā daļa (24%) vaino ceļu stāvokli. Vēl 10% norāda, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis, bet 9% uzskata, ka papildus riskus rada laikapstākļi, savukārt, 3% norāda, ka lielākais risku avots ir automašīnu tehniskais stāvoklis, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

“Kopā ar Ukrainu līdz uzvarai!” Nepārprotami bija jaušams, ka todien tik bieži dzirdētie vārdi nāk no sirds. Un mītiņā pie Brīvības pieminekļa vizuāli pasniegtais “Putins ir bende” – tikpat nepārprotams dusmu izvirdums. Atzīmējot divus gadus, kopš Krievija sāka karu Ukrainā, daudzo un dažādo pasākumu atspoguļošanā visas diennakts garumā no medijiem jo spilgti izcēlās Latvijas Televīzija ar kulmināciju emocionāli pārpilnajā koncertā “Kopā ar Ukrainu”. Bet pašam sanāca tā, ka, ik pa brīdim izslaukot miklumu acīs, ļāvos arī aizklīst kaut kur vēstures plašumos.

Laikapstākļi martā mēdz būt mainīgi – brīžiem spīd saule, bet jau pēc mirkļa var sākties spēcīgs putenis, taču, neraugoties uz to, 17% autovadītāju steidz mainīt ziemas riepas uz vasaras riepām tiklīdz tas ir oficiāli atļauts – jau martā. 59% vadītāju riepas maina aprīlī, bet 15% - maijā. 8% autovadītāju atzīst, ka visu gadu brauc ar ziemas riepām, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

2023.gadā Latvijā bija spēcīgs algu kāpums, kas turklāt diezgan vienmērīgi aptvēra gan dažādas nozares, gan reģionus. Nodarbinātība pērn bija stabila, bet kopējais algu fonds auga pat nedaudz straujāk nekā vidējās algas. Stāstu par vispārējo un spēcīgo labklājības kāpumu bojā tikai inflācija. Par laimi nominālo algu kāpumu dzīves dārdzības pieaugums neapēda pilnībā. Salīdzinot algu fonda kāpumu ar inflāciju, uzzinām, ka algota darba veicēju kopumā nopelnītās naudas pirktspēja pērn auga apmēram par 4%.