2021.gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās.
Jau no pagājušā gada rudens Eiropā tiek fiksēts medikamentu trūkums, un nu arī Latvijā šī problēma ir sasniegusi savu pīķi – it sevišķi attiecībā uz antibiotiku trūkumu. Jelgavas poliklīnikas ģimenes ārstiem trūkst zāļu, ko izrakstīt sirgstošajiem pacientiem. Galvenie iemesli ir izejvielu trūkums ražotājiem, darbinieku nepietiekamība farmācijas uzņēmumos, loģistikas piegādes ķēžu pārrāvumi, kas saistīti kā ar Covid-19 pandēmiju, tā ar izejvielu trūkumu un Krievijas sākto karu Ukrainā.
Kādā publiskā diskusijā par valsts augstāko amatpersonu atalgojuma palielināšanu atļāvos bilst, ka neredzu šādā idejā loģiku. Ikdienā mēs esam gatavi par kādu preci vai pakalpojumu (vienalga – viesnīcu, sieru, frizieri vai vīnu) maksāt vairāk, ja lielāka cena nozīmē augstāku kvalitāti (protams, ja finansiālais stāvoklis vispār šādu izvēli atļauj).
Pagājušā un arī šī gada ekonomisko attīstību un banku darbību galvenokārt ietekmē Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un tās sekas. Pērn karš atstāja būtisku iespaidu uz uzņēmēju attīstības plāniem, piegāžu ķēdēm, resursu pieejamību un sadārdzināšanos, kā arī izraisīja strauju inflācijas un pēcāk arī procentu likmju kāpumu. Arī šis gads būs sarežģīts, jo kara sekas turpinās ietekmēt ekonomiku, tomēr liela nozīme būs tam, cik ātri spēsim pielāgoties, kļūsim neatkarīgi no Krievijas enerģijas resursiem un cik sekmīgi īstenosim dažādus energoefektivitātes pasākumus. Šogad banku sektoram un tā klientiem joprojām būs jārēķinās ar ekonomikas nestabilitāti, augstu inflāciju, procentu likmju kāpumu, kā arī domāšanas maiņu ilgtspējīgai nākotnei.
Iegūstot autovadītāja apliecību, kas nozīmē atļauju piedalīties satiksmē, autovadītājam jāspēj kontrolēt spēkrats arī ekstremālās situācijās. Diemžēl autoskolās to visbiežāk nemāca, tāpēc ne visi autovadītāji zina, kā rīkoties nestandarta situācijās. Papildus tam ikvienam autovadītājam ir jāseko līdzi izmaiņām ceļu satiksmes noteikumos, jo arī to nezināšana var radīt papildu riskus uz ceļiem.
Apritot 32 gadiem kopš 1991. gada janvāra barikādēm, visā Latvijā tika rīkoti atceres pasākumi, un šogad barikāžu laika atceres dienās valdīja īpaša gaisotne, jo Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna licis izvērtēt brīvības un neatkarības nozīmi un to, kādi upuri tādēļ ir jānes.
Janvāris viennozīmīgi ir jaunu apņemšanos mēnesis. Vairums cilvēku pēc Vecgada svētkiem izvirza sev mērķi – jaunajā gadā sākt jaunu dzīvi, kļūstot labākiem, skaistākiem, veselīgākiem, piemēram, esot fiziski aktīvākiem, ēdot veselīgāk utt. Kā ieviest veselīgas ēšanas pamatprincipus ikdienā un nenovirzīties no iesāktā kursa arī gada nākamajos mēnešos?
No šī gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā jau tradicionāli sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi. Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu ir uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību.
Plašu rezonansi sabiedrībā raisījis TV personības Aivja Ceriņa ieraksts mikroblogošanas vietnē “Twitter", kurā viņš norāda – ik mēnesi par bērnudārzu Rīgā savām divām atvasēm viņš maksā 600 eiro. Aivja Ceriņa nosauktās cenas ir klātesošas tirgū, taču viņš principā ir norādījis cenu griestus, kas viennozīmīgi neatspoguļo vidējās cenas privātajās pirmskolas izglītības iestādēs galvaspilsētā, nemaz nerunājot par optimālām izmaksām.
Pirmo pieteikumu atlīdzības saņemšanai par plūdu radītajiem postījumiem Jēkabpilī apdrošināšanas sabiedrība “Ergo” saņēma, kad ūdens līmenis vēl bija bīstami tuvu 8,4 metru sarkanajai atzīmei. Plūdu nodarītie zaudējumi būs pilnībā aplēšami vēlāk, kad visi iedzīvotāji būs atgriezušies savos īpašumos. Taču viens ir skaidrs jau tagad – klimata pārmaiņu dēļ nākotnē arvien biežāk saskarsimies ar dabas stihiju postījumiem, tostarp šādiem – sezonai neraksturīgiem.
Iepriekšējais gads kārtējo reizi apstiprināja, cik būtiski ir pievērst lielāku uzmanību digitālai drošībai – gan Latvijā, gan pasaulē 2022. gads sita rekordus kiberuzbrukumu skaitā, jaudā un nozīmīgumā. Īpaša nozīme bija ģeopolitiskajiem uzbrukumiem, kas skāra arī Latviju aktīva Ukrainas atbalsta dēļ. Atskatoties uz 2022. gadu, “Tet” apkopojis nozīmīgākos notikumus kiberdrošības jomā Latvijā un pasaulē.
