Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli.
Ekonomiskā lejupslīde ir ietekmējusi dažādus mūsu dzīves aspektus, tostarp padarījusi daudzus cilvēkus konservatīvākus attiecībā uz darba maiņu un riskēšanu ar nezināmo. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt darbiniekus, jābūt skaidram piedāvājumam, lai izvēle nosvērtos par labu viņiem. Uzņēmumiem ir jāieklausās savu darbinieku viedoklī, jābūt ciešā sasaistē ar mērķa tirgu, kā arī jābūt pietiekami veikliem, lai spētu pielāgot piedāvājumu straujajā un mainīgajā pasaulē.
Ikviens autovadītājs, visticamāk, cer nekad nepiedzīvot ceļu satiksmes negadījumu, tomēr statistika uz Latvijas ceļiem ir skarba – gada pirmajos četros mēnešos (līdz 25.aprīlim) reģistrēti jau 5510 negadījumi. Lai arī, apgūstot autovadīšanas prasmes, katram topošajam autovadītājam jāiepazīstas ar Ceļu satiksmes noteikumos aprakstīto pareizo rīcību pēc iekļūšanas satiksmes negadījumā, zināšanas, kuras ikdienā nepielietojam, mēdz aizmirsties, bet piedzīvotais avārijas stress situāciju padara vēl satraucošāku.
Domājot par alerģijām, pirmais nāk prātā sienas drudzis. Koncentrēties uz to gan nav īsti pareizi, jo padara alerģijas par “pavasara/vasaras slimību”, taču gluži tā tas nav.
Patērētāja pirktspējas noturība saistībā ar cenu kāpumu ir visai pārsteidzoša, tomēr šo privāto patēriņu augstu uztur neliela turīgāko iedzīvotāju daļa, trešdien "Swedbank" jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Interese par zemes iegādi privātmājas būvniecībai saglabājas augsta. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem māju būvniecībai. Vispieprasītākie apbūves gabali ir Pierīgā aptuveni 40 km rādiusā ap galvaspilsētu, īpaši Mārupes un Ķekavas novados, kā arī Babītes un Salaspils apkārtnēs. Vidējā zemesgabala cena Rīgas apkārtnē ir no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet pieprasītākais lielums no 600 līdz 2000 kvadrātmetriem.
Divu pasaules kaislīgāko hokeja valstu lielākajās arēnās Tamperē un Rīgā no 12.līdz 28.maijam norisināsies pasaules čempionāts hokejā. Latvijai tā būs iespēja čempionātu aizvadīt ar līdzjutējiem, jo 2021.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēles norisinājās tukšās arēnās. Tāpat kā 2006.un 2021.gadā, čempionāts notiks arēnā “Rīga”, kuras ietilpība ir līdz 9550 skatītājiem.
Darba snieguma novērtēšanas sarunas ir būtiska organizāciju vadības prakse, ko izmanto uzņēmumi visā pasaulē. Arī Latvijā šī prakse pamazām kļūst aizvien izplatītāka – gan valsts iestādes, gan daļa privātā sektora uzņēmumu īsteno ikgadēju darba snieguma novērtēšanu, lai pārrunātu sasniegtos mērķus un izvirzītu jaunus. Aizvien vairāk uzņēmēju apzinās, ka pilnvērtīgas un atklātas sarunas ar darbiniekiem sniedz būtiskus ieguvumus gan komandai, gan uzņēmumam kopumā. Tomēr nereti novērtēšana izvēršas par formālu dokumentu aizpildīšanu bez patiesas iesaistes no abām pusēm. Lai šīs sarunas nebūtu tikai formalitāte, gan vadītājiem, gan darbiniekiem vērts apzināties ilgtermiņa ieguvumus.
2022.gadā vidējā darba alga Latvijā sasniedza 1006 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet vidējā pensija – tikai 449 eiro. Lai pensijas vecumā saglabātu līdzvērtīgu dzīves līmeni kā pirmspensijas vecumā, pensijai būtu jāveido ap 70–80% no darba gaitās gūtiem vidējiem ienākumiem. “Luminor” ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska skaidro, kādas iemaksas jāveic pensiju 3.līmenī, lai vecumdienās nodrošinātu algai līdzvērtīgus ikmēneša ienākumus.
Tieši tik provokatīvi un vienlaikus daudznozīmīgi (izteikumu nenoslēdz nedz jautājuma zīme, nedz punkts) nosaukta ekonomista un bijušā politiķa Edmunda Krastiņa eseja, kas publicēta “Ekonomistu apvienības 2010” tīmekļa vietnē. Ņemot vērā Latvijas sabiedrības ievērojamas daļas kritisko attieksmi pret valsts virzību, pieļauju, ka arī “Kodola” lasītājiem varētu būt interesantas Krastiņa versijas, kas tapušas vairāku desmitu lappušu garumā, atbildot uz, viņa paša formulējumā, šādu jautājumu:
Iestājoties vasaras sezonai, uz ielām arvien biežāk manāmi ne tikai jau ierastie autovadītāji, bet arī citi satiksmes dalībnieki, kas steidz izbaudīt silto laiku – velosipēdisti, kā arī motociklu un motorolleru vadītāji. Pēc ilgāka pārtraukuma nereti par šiem ceļu satiksmes dalībniekiem nākas piemirst un tas var novest pie nopietna ceļu satiksmes negadījuma. Lai neiekultos nelaimē, “Gjensidige Latvija” atgādina par drošu braukšanu vasaras sezonā.
