Līdz ar straujo enerģijas cenu pieaugumu Latvijas saimniecību dienaskārtībā arvien aktuālāka kļūst diskusija par alternatīvajiem enerģijas ieguves veidiem. Kā norāda AAS “Balta” eksperti, strauji pieaugot interesei un pieprasījumam pēc saules paneļiem, ievērojami palielinājies arī apdrošinātājam pieteikto atlīdzību gadījumu skaits, ko īpaši veicinājušas pēdējos gados bieži novērotās spēcīgās vētras.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% rīdzinieku atzīst, ka attiecības ar kaimiņiem ir visai distancētas un aprobežojas vien ar paviršu sasveicināšanos vai arī kaimiņi nav pilnībā pazīstami, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktā aptauja. Tikmēr plašāks sešās Eiropas valstīs veikts pētījums rāda, ka laipna izturēšanās pret saviem kaimiņiem un palīdzības sniegšana citiem būtiski ietekmē mūsu laimes sajūtu.
Pagaidām ideja par obligāto militāro dienestu ir tikai Aizsardzības ministrijas ierosinājums, par kuru pagājušajā nedēļā preses konferencē izziņoja ministrs Artis Pabriks. Viņš izvairās izmantot apzīmējumu "obligātais militārais dienests". Intervijās tiek teikts "vispārējā karaklausība", bet oficiāli tas pieteikts kā "valsts aizsardzības dienests". Lai gan ir vēl daudz neskaidrību par tā konkrētajām aprisēm, tomēr nosaukums nemaina būtību – jauniešiem no 18 līdz 27 gadu vecumam būs jādienē armijā, izvēloties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo – Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministriju – dienestu.
Ilze Dekere ir ginekoloģijas prakses līdzīpašniece un biznesa augstskolas “Turība” lektore, ginekoloģe, kura ikdienā vada savu privātpraksi Vācijā, sniedz savas zināšanas un pieredzi, vadot maģistrantūras programmas “Uzņēmējdarbības vadība” specializāciju “Veselības un aprūpes iestāžu vadība”.
Jūlija sākumā pieminējām divas traģēdijas, kas norisinājušās Latvijā: 4. jūlijā pieminējām Ebreju tautas genocīda upurus – ap 70 000 Latvijas ebreju, kuri tika iznīcināti laikā no 1941. līdz 1945. gadam nacistu okupētajā Latvijā. 6. jūlijā pieminējām čekas upurus, kas 1941. gada 6. jūlijā tika guldīti Meža kapos, t. s. Baltajos krustos. Vairākums šo upuru bija bez jebkādas izmeklēšanas un tiesas spīdzināti un nošauti pēc tā dēvētā Šustina saraksta, it kā par padomju varas nomelnošanu.
Ukrainā karš norit jau četrus mēnešus, teju tikpat ilgi ir spēkā Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, komercdarbības veicējiem u. c. Sankciju īstenošana ietekmē ne tikai subjektus, pret kuriem tās ir vērstas, bet arī tos, kuriem ir pienākums tās ievērot. Šobrīd jau varam secināt, ka sankciju ievērošana būtiski sarežģī Latvijas uzņēmumu ikdienu, tomēr vienlaikus priecē uzņēmēju godprātīgā attieksme, cenšoties izprast pat viskomplicētākos sankciju piemērošanas aspektus.
Jau vairākus mēnešus Eiropā norisinās karš, un šis notikums ir bijis būtisks izaicinājums visai enerģētikas nozarei, kurai šajos apstākļos ir jārūpējas gan par energoapgādes drošumu un nepārtrauktību, gan arī jāspēj sadzīvot ar ģeopolitisko izaicinājumu izraisīto būtisko cenu kāpumu. To šogad piedzīvo visi energoresursi, vai tā būtu koksne, degviela, dabasgāze un, protams, arī elektroenerģija nav izņēmums.
Šogad Latvijas pamatlikumam – Satversmei – gadsimts. 1922.gada 15.februārī to pieņēma, 30.jūnijā izsludināja un 7.novembrī tā stājās spēkā. Kāpēc man ir būtiska Satversme, kāpēc es par to interesējos – vismaz savā amatiera līmenī? Par Satversmes un manu vēsturi un tagadni... un nedaudz arī par nākotni.
Kiberuzbrukumu skaits arvien pieaug, radot ne mazums izaicinājumu gan individuāliem lietotājiem, gan uzņēmumiem. Īpaši straujš kiberdraudu pieaugums bija vērojams pērn un aplēses rāda, ka līdz 2025.gadam kibernoziegumu nodarītais kaitējums pasaules mērogā sasniegs 10,5 triljonus ASV dolāru gadā. Pēdējo 10 gadu laikā šīs izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārt. Vienlaikus, pandēmijas ietekmē notikusi arī strauja biznesa modeļa maiņa – daudz kas noris tiešsaistē. Uzņēmumiem, lai tie turpinātu darboties, bija jāspēj digitāli transformēties.
Bērnam augot, vecāki ar laiku pamana, ka bērni uztver un atbild uz jokiem, humoru un smieklīgām epizodēm. Humors ir komplekss fenomens, kas prasa virkni kognitīvu un emocionālu funkciju – uztveri, valodas prasmes, abstrakto domāšanu, atmiņu, problēmu risināšanas prasmes, radošumu, emocijas u. c. Ko labu humors un joki dod bērna attīstībai, un kā sajust robežu, jokojoties ar bērnu?
Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.
