Latvija pietiekami efektīvi nepārstrādā atkritumus – šāds viedoklis ir vairākumam aptaujāto (74%) iedzīvotāju, liecina biedrības “Cleantech Latvia” un kompānijas “Norstat” veiktais pētījums.

1998. gada 19. jūnijā Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība un Latvijas Profesoru asociācija rīkoja sanāksmi "Pēdējo mēnešu norises Latvijā un mūsu pašcieņa". Šajā sanāksmē vēstures zinātņu doktors profesors Heinrihs Strods (1925–2012) nolasīja referātu, kas vēlāk tika publicēts "Latvijas Vēstnesī". Teksta pirmajā rindkopā minētie 3. marta notikumi ir atsauce uz nesankcionētu krievu pensionāru piketu 1998. gadā pie Rīgas domes, kurā piedalījās aptuveni 2000 cilvēku. Piketā notika grūstīšanās un mēģinājums izkliedēt pūli, kas izraisīja Latvijas un Krievijas attiecību saasināšanos. Krievija piemēroja ekonomiskās sankcijas pret Latviju, lai gan oficiāli to noliedza.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr tieši pirmā soļa speršana jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Šķita, ka postmodernisma laikmets ir visu atrisinājis, ka humānisms ir aizstājis kristīgo ticību un pietiks ar iestāšanos par zero waste un klimata pārmaiņu novēršanu. Taču pandēmija un karš ir pierādījuši, ka tie nedz sniedz atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem, nedz dod iespēju rast mieru šajos grūtajos laikos, sarunā secina Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests, teoloģijas zinātņu doktors Ilmārs Tolstovs.