Veselības ministrija nolēmusi virzīt uz Ministru kabinetu ziņojumu, kurā paredzēts atteikties no tās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu daļas, kura ir paredzēta jau esošo e-veselības funkcionalitāšu turpmākai attīstībai.
Lai gan aizvadītā gada izskaņā pēc publiskajā telpā izskanējušās kritikas politiķi solīja privātskolām skolēnu minimālā skaita kritērijus nepiemērot, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar privātskolu direktoriem, ministrijas vadība šādu solījumu vairs nepieminēja. Tikpat neskaidrs palika arī jautājums, vai skolas tiks mērītas pēc kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem, un kādi būs kritēriji. Gandarījums, ka Izglītības un zinātnes ministrija beidzot aicinājusi uz sarunu arī “privātos” un cer, ka viss vēl nav izlemts un dialogs ir iespējams.
Lasot ziņu virsrakstos, ka “Rīgas satiksme” šogad cer gūt trīs reizes lielāku peļņu nekā pērn, neviļus prātā nāk matemātikas skolotājas teiktais jau pamatskolā – nulli reizinot ar jebkuru skaitli iegūsim tikai nulli. Kamēr pašvaldības kapitālsabiedrība lepojas ar peļņu, kas gūta pateicoties apjomīgiem dotāciju ielāpiem, ar neapbruņotu aci redzams, ka “Rīgas satiksmē” jāveic kardinālas izmaiņas. Šāda veida “peļņai” ar nesamērīgi lieliem izdevumiem un ārkārtīgi zemām darbinieku algām nav lielas vērtības.
Pēc Saeimas lēmuma par Rīgas domes atlaišanu pašreizējā pašvaldības vadība darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmums desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam. Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētais domes sastāvs. Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus.
Jaunākos gados man bija paziņa, kurš līdz pilnībai bija izkopis dzeršanas atmešanas paziņojumus. To skaisto darbu un hobiju virtene, kas nākšot reizē ar stingru “NĒ” alkoholam, bija fantastiska: sports, zinātne, daba, ģimene, smaidošas sejas, laimīgi bērni, apmierināti vecāki... Šekspīrs un Puškins skaudīgi nolūkojās šais etīdēs, kas tika pasniegtas lieliskā stilā un ar dzirkstošu talantu. Gan stils, gan talants pa brīdim tika uzbudināti... ar glāzi alus, jo grandiozā jaunās dzīves sākšana taču notiks RĪT. Šodiena jāizmanto, lai salāpītos un saplānotu...
Gada sākumā Šveices kūrortpilsētā Davosā tika aizvadīts ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kura oficiālā dienaskārtība bija veltīta galvenokārt ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. Viena no nozarēm, kura globāli seko ilgtspējīgas attīstības principiem un īsteno pasākumus, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ir tūrisms. Taču vienlaikus tā ir arī nozare, kas sagādā galvassāpes vides aktīvistiem, jo ceļošanā izmantotie transporta līdzekļi rada būtisku gaisa piesārņojumu.
Janvārī turpināja sarukt Latvijas iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo ekonomisko stāvokli, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Administratīvā rajona tiesa atzinusi par prettiesisku valdības lēmumu Indriķi Muižnieku neapstiprināt Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā. Līdz ar to tiesa atcēlusi valdības iepriekšējo lēmumu un uzdevusi par pienākumu trīs nedēļu laikā atkārtoti lemt par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā.
Lai gan tradīcijai svinēt Valentīndienu Latvijā nav senas vēstures, šie svētki arvien uzstājīgāk tomēr ienāk mūsu ikdienā. Daži apsveic mīļos cilvēkus, daži – savus četrkājainos mīluļus, skolās tiek rakstīti apsveikumi un anonīmas atzīšanās slepenās jūtās. Veikalnieki rotā plauktus ar sirdīm, un izkārtnēs dominē rozā un sarkanā krāsa. Ar ideju dāvināt saderināšanās gredzenu šajā nedēļā klajā nācis pat Romas katoļu baznīcas prāvests Siguldā.
Nodokļu politikas reformai ir skaidri jādefinē sasniedzamos mērķus, lai izmaiņas būtu vērstas tikai uz šo mērķu sasniegšanu, taču jaunas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes Latvijā nebūtu ieviešamas, pauda banku analītiķi.
Pēc vecāku nostāstiem par atpūtu Jūrmalā un Rīgā, bija sajūta, ka dodos mācīties uz eksotisku vietu ar pludmali un jūru, stāsta Adilbeks Kudaiberganovs (Adilbek Khudayberganov) – viens no pirmajiem uzbeku studentiem, kurš savulaik ieradies Rīgā, lai studētu tūrismu. Uz Latvijā pavadīto laiku viņš atskatās ar pozitīvām atmiņām, norādot, ka daudzām tautām derētu aizgūt latviešu disciplinētību un cieņu pret savu valodu un valsti.
