Šodien skolēniem visā Latvijā ir pēdējā skolas diena. Noslēdzies kārtējais mācību gads, kura laikā apgūts daudz, tomēr papildus mācību priekšmetos apgūtajam jauniešiem nepieciešams pilnveidot arī prasmes, kas nākotnē būs noderīgas neatkarīgi no izvēlētās profesijas. Jāapgūst arī t.s. "soft skills" – spēja argumentēt un formulēt viedokli, izdarīt izvēli, uzņemies iniciatīvu, komunicēt un izkāpt ārpus komforta zonas.
Lai cik laba lieta būtu grāmatu lasīšana, kam pandēmijas laikā varēja pievērsties teātra izrāžu un koncertu apmeklējuma vietā, alkas pēc dzīvā mākslas baudījuma ar katru distancētā darba dienu, vismaz man, pieņēmās spēkā, tāpēc šomēnes iesaku apmeklēt jebko, kas tuvs sirdij un notiek klātienē, tā atbalstot pamatīgi strandējušo mākslas procesu.
Maijs ir Ģimenes dienas mēnesis, un tam par godu vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” sadarbībā ar Labklājības ministriju veidoja stāstu un interviju sēriju “Ģimene tuvplānā”. Apkopojam atklātās un anonīmās sarunās ar mammām un tētiem gūtās atziņas. “Mums šī krīze drīzāk patīk nekā nepatīk!”, “Vakariņās pelmeņi un roltoni”, “Secināju, ka ir jāmācās no bērniem – jāiemācās viņu vieglums” – par to, kā pavadīts sociālās distancēšanās laiks un kādas atziņas.
Koronavīrusa radītais trieciens uzņēmumu apgrozījumam liek uzņēmumiem meklēt iespējas sarauties, lai pārlaistu vīrusa krīzi. Viena no parasti nozīmīgām izdevumu pozīcijām ir darbaspēka izmaksas. Lai tās samazinātu, uzņēmumiem jāizšķiras, vai griezt bonusus un pamatalgu, vienoties par darba stundu samazināšanu, sūtīt darbiniekus dīkstāvē vai pat atlaist.
Ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā. Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm. Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.
Kā publiski paudis Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, ikšķilieši turpināšot cīņu par sava novada autonomiju. Pēc tam, kad Administratīvi teritoriālās reformas likums Saeimā būs pieņemts galīgajā lasījumā, Valsts prezidentam, pamatojoties arī uz Satversmes tiesas spriedumu, tikšot lūgts to neizsludināt.
Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laikus rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm. Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba. Tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.
Šķiet, ka Covid-19 krīzes virsotnei esam tikuši pāri un tuneļa galā sāk parādīties gaisma. Striktie ierobežojumi pamazām tiek atcelti, un pamazām varam atgriezties normalitātē. Šis ir labs laiks, lai atskatītos uz aizvadītajiem diviem mēnešiem un izvērtētu gan zaudējumus, gan ieguvumus, kā arī lai sāktu domāt par nākotni un to, kā dzīvot tālāk: vai esmu guvis ko jaunu, vai esmu mainījies?
Gluži kā uz ielas un skolā, bērni un pusaudži arī internetā var nonākt dažādās bīstamās situācijās, jo īpaši patlaban, kad tiešsaistē tiek pavadīta lielākā daļa dienas, apgūstot mācību vielu un uzturot kontaktus ar draugiem un tuviniekiem. Bērna izturēšanās var liecināt par problēmām virtuālajā vidē, tāpēc vecākiem vērīgi jāseko līdzi jebkādām izmaiņām bērna uzvedībā.
Šobrīd augstskolās un universitātēs sācies jauno studentu uzņemšanas laiks, un daudziem topošajiem studentiem jāpieņem lēmums ne tikai par augstskolu un studiju programmu, bet arī par to, kādu studiju formu izvēlēties. Tie, kas interesējušies par studiju iespējām, nereti sastapušies ar apzīmējumiem “pilna laika klātienes studijas” un “nepilna laika neklātienes studijas”. Ko īsti nozīmē katra studiju forma, ko tā sevī ietver un kā izvēlēties piemērotāko?
