Klāt 1. aprīlis. Ļoti daudziem cilvēkiem tā ir joku diena, kad viņi sagaida kādu joku no citiem un arī paši plāno kādu izjokot. Tā kā pats es neesmu nekāds joku plēsējs, nevaru šai dienai veikt padziļinātu (stacionāru) izmeklējumu, bet pretendēšu vien uz nelielu (ambulatoru) un savai joku mākai atbilstošu ieskatu.
Ārkārtējās situācijas laikā stipri mainījušies gan cilvēku iepirkšanās paradumi, gan tas, kā un kādu informāciju viņi visbiežāk meklē internetā. Pilnīgi citāda ir darba organizācija uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs. Mācību process skolās un augstākajās mācību iestādēs notiek attālināti. Un tās ir tikai dažas no pārmaiņām cilvēku ikdienas paradumos. Gluži tāpat ir mainīti plāni par ceļojumiem un izklaidēm. Strauji attīstās nepieciešamība attīstīt tehnoloģijas un prasmes ar tām darboties.
Šai dīvainajā laikā atmiņā uzvirmo ne visai patīkams stāsts par kādu paziņu, kura ar lielu ilgošanos gaidīja aiziešanu pensijā. Ak, cik tad būšot jauki! No rīta varēšot kārtīgi izgulēties, apciemot radus, sakārtot māju, sakārtot domas un ko tik vēl ne... Pienāca pensijas laiks. Izgulēšanās aizņēma dažas dienas, māju kārtot nebija noskaņojuma, radi dzīvo tālu. Gaidīto prieku vietā nāca nīgrums, un ne pārāk ilgi, kad notika nenovēršamais…
Valdības vakar noteiktie ierobežojumi par pārvietošanos publiskās vietās nav izkontrolējami ar klasisko policijas uzraudzību, taču patlaban nav pamata uzskatīt, ka šādus ierobežojumus sabiedrība masveidā neievēros, prognozēja Valsts policijas (VP) koledžas pasniedzējs un bijušais VP priekšnieks Artis Velšs.
Tālmācība kā mācību forma ir jānošķir no mācīšanās attālināti, tomēr abos gadījumos ļoti svarīga loma ir modernajām tehnoloģijām, skolēna prasmēm pašam apgūt mācību saturu un motivācijai sasniegt noteiktus mācību rezultātus. Izglītība tālmācības formā liek skolēnam pašam uzņemties lielāku atbildību un būt daudz motivētākam, nekā apmeklējot klātienes izglītības programmu. Noteikti nepieciešama lielāka paškontrole un izpratne, ka ir apzinīgi jāmācās.
Šī gada februārī mazumtirdzniecības uzņēmumi kāpināja savu apgrozījumu par veseliem 5%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Mazumtirgotāju ieturētais temps februārī ir straujāks nekā vidēji 2019. gadā vai šī gada janvārī, kad apgrozījums auga vien par 1,6%.
Šonedēļ pēc skolēnu brīvlaika visās Latvijas vispārizglītojošajās skolās atsākās mācības. Tikai tās norisinās neierasti – skolu soli ir tukši, jo mācību priekšmetus bērni apgūst attālināti. Jaunāko klašu skolēnu vecākiem tas nozīmē sniegt bērnam īpašu atbalstu – jo jaunāks ir skolēns, jo vairāk nepieciešama vecāku klātbūtne attālinātās mācīšanās procesā. Lielākajai daļai skolotāju un skolēnu tā ir pilnīgi jauna pieredze, un pirmajā mācību nedēļā vēl tikai tiek izmēģināts, kā to darīt labāk.
Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas veikalos bija novērojama paniska preču iegāde. Iedzīvotāji steidza iegādāties higiēnas preces, griķus, dezinfekcijas līdzekļus un citas lietas. Nebija ilgi jāgaida, kad daži tirgotāji vairākkārtīgi palielināja cenas virknei preču, cerot uz ātru peļņu. Uzņēmējiem vajadzētu pārdomāt, vai īstermiņā iegūtais naudas apjoms atsvērs ilgtermiņa kaitējumu reputācijai, kas šādi tiek nodarīts. Uzņēmumiem arī derētu rūpīgi pārdomāt savu komunikāciju, jo patērētāju uztvere šobrīd ir saasināta – viss labais tiek uztverts kā desmit reizes labāks, taču arī sliktais tiek uztverts daudz dramatiskāk.
Nu jau pāris nedēļas Covid-19 pandēmijas dēļ mūsu dzīve ir apmetusi kūleni un nākas krasi mainīt ikdienas ieradumus. Šajā ārkārtas situācijā kolektīvā apziņa, godaprāts un vienota rīcība ir būtiska un nenovērtējama. Bet ko darīt katram individuāli, lai adaptētos krīzes situācijai psiholoģiski? Visracionālāk krīzi pārdzīvot ir, ejot pa “zelta vidusceļu” – pieņemot situāciju, gūstot no tās mācību un racionāli rīkojoties.
Ūdens ir produktivitātes un veselības avots, jo bez tā cilvēkiem un mātei zemei enerģijas aptrūktos pavisam ātri. Eksperti brīdina, ka, neskatoties uz ūdens nozīmīgumu, mēs nedrīkstam to dzert pārmērīgi, kā arī – daži ūdens veidi ir jādzer uzmanīgi un nelielos apmēros. Tomēr šobrīd cilvēka organismam pienācis izaicinošs posms, kad liela daļa sabiedrības nonākusi izolācijā un aktīvās atpūtas apjoms ir ievērojami ierobežots.
58,9% uzņēmēju norāda, ka valdības darbība traucē uzņēmējdarbības attīstībai, 27,9% norāda, ka valdība ne veicina, ne traucē, savukārt 8,8% uzskata, ka valdības darbība veicina uzņēmējdarbības attīstību, liecina augstskolas "Turības" Biznesa indeksa pētījums.
