Menu
 

Aptauja Stopiņos. Vai esat jau iegādājušies visu skolai nepieciešamo?

Latvijā 71% aptaujāto iedzīvotāju ikgadējām bērnu skolas gaitām prioritāti iegādājas apģērbu un apavus, liecina tirdzniecības centra "Domina Shopping" veiktā aptauja. Kā liecina aptaujas dati, 40% aptaujāto vecāku apģērba iegādi sava bērna ikdienas gaitām atliek uz pēdējo brīdi. Aptaujā arī secināts, ka Latvijas ģimenēs 72% aptaujāto vecāku iepērkas kopā ar bērniem, ļaujot izvēlēties tīkamākās un finansiāli izdevīgākās lietas. Ja ģimenē aug bērnudārznieks, 47% aptaujāto vecāku dodas uz veikalu, atstājot bērnu mājās, savukārt, ja ģimenē aug vidusskolēns vai students, mājās paliek vecāki, jo šajā vecumā jaunieši iepērkas patstāvīgi. 

Lasīt vairāk...

Profesore: Monopoltiesības uz 20 gadiem ir neiedomājams fenomens

Līdz šim Rīgā atkritumus apsaimniekoja četras kompānijas par dažādiem tarifiem. Taču Rīgas dome lēmusi uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai “Tīrīga”. Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes profesore Rosita Zvirgzdiņa norāda, ka ekskluzīvas monopoltiesības uz 20 gadiem mūsdienu tirgus apstākļos ir neiedomājams fenomens, īpaši, ja paraugāmies uz citām lielākajām Eiropas pilsētām, kur šāda veida līgumi tiek slēgti uz pieciem vai maksimums septiņiem gadiem.

Lasīt vairāk...

Pedagogs: Īstenoju savu izpratni par ideālo skolu

“Skolu redzu kā vietu, kur bērni ne tikai iegūst zināšanas, atklāj savus talantus un iegūst no katra pedagoga personības, bet arī iepazīst īsto dzīvi – to, kas ir aiz klases sienām,” domās par jauno mācību gadu dalās privātās vidusskolas “Patnis” pedagogs ar desmit gadu pieredzi Kaspars Fogelis. Viņa darbs ar jauniešiem aizsācies jau ļoti sen – kā vadītājam vairākās nevalstiskajās organizācijās un kā dažādu izglītojošu piedzīvojumu nometņu organizatoram un vadītājam laikā, kad pats vēl bija jaunietis. Savā viedoklī Kaspars uzsver, skola kā sistēma ir diezgan atrauta no īstās un reālās dzīves, bieži vien ļoti izolēta no apkārtējās sabiedrības ar izveidotu mākslīgu atsevišķu sistēmu.

Lasīt vairāk...

Māris Zanders. Divu kolonnu saplūšana tiek atlikta

Ministru kabineta 20. augusta sēdes galvenā gaidītā intriga bija – vai citas koalīcijas partijas atbalstīs Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvošās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas aicinājumu neapstiprināt Latvijas Universitātes rektora amatā Indriķi Muižnieku. Tomēr, atklāti sakot, vienīgais interesantais, kas ministru diskusijās par šo jautājumu notika, bija Šuplinskas partijas biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna verbālais sniegums. Proti, aicinot atbalstīt Šuplinsku, Bordāns atgādināja, ka reiz jau valdība ir likusi šķēršļus ministram, kurš vēlējies īstenot reformas augstākās izglītības jomā, un tas bijis slikti. Kā atklājās, šis ministrs bijis Roberts Ķīlis. Ķīļa darbību ministra postenī var vērtēt dažādi, tomēr izgaršošanas vērta ir situācija, kad konservatīvais Bordāns apelē pie uzsvērti liberālā Ķīļa kā parauga. Gadās…

Lasīt vairāk...

Eksperte: Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātām dzīvēm sociālajos tīklos

Jūlija sākumā sociālā platforma "Instagram" uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto "like" jeb "patīk" skaitu. Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū. "Instagram" skolas "@igskolalv" dibinātāja, biznesa augstskolas "Turība" absolvente Santa Stivriņa uzsver, ka cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži - bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz "patīk". Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālajos tīklos redzamās "ideālās" dzīves, tāpēc eksperte pauž gandarījumu, ka šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Lasīt vairāk...

Aptauja Mārupē. Vai piedalījāties "Baltijas ceļā"?

1989. gada 23. augustā pulksten 19.00 aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. "Baltijas ceļš" notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, kad 1939. gada 23. augustā PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Eiropas austrumu un ziemeļu daļā. 2009. gadā akcija "Baltijas ceļš" iekļauta UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā, tādējādi apliecinot akcijas nozīmīgumu pasaules mērogā.

Lasīt vairāk...

Mārcis Bendiks. Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

Pagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "Norvik" "PNB Bankas" liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.

Lasīt vairāk...

Jānis Dimants. Ko metīsim ārā kā vecas grabažas?

Kultūras ministrs Nauris Puntulis kādā intervijā vēstīja: "Es vēlos attīstīt modernu nacionālismu." Gribēti vai tīri nejauši, bet sanācis kaut kas ļoti radniecisks ar jaunlatviešu centieniem. Neviļus nāk prātā, kā latviešu studentu grupa, kas 19. gadsimta 50. gados studēja vāciskajā Tērbatas universitātē un regulāri satikās "latviešu vakaros", saveidoja visaptverošas programmas ar mērķi ne vienkārši sekmēt latviešu pašapziņas celšanu, savas kultūras attīstību, bet modernas nācijas izveidi. Būt moderniem bijusi vajadzība toreiz, veidojot nacionālismu, un tagad N. Puntulis tak jau domājis, lai mēs nepazustu trauksmainajā globalizācijas pasaulē.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.