Mēs visi nākam šajā pasaulē samērā vienādi – ar galvu, divām rokām, divām kājām un rumpi. Tikai tālākais dzīves ceļš mums katram ir atšķirīgs. Vai tas atkarīgs no mums pašiem, apkārtējiem vai providences, to neviens nevar paredzēt. Cits smagi strādās, bet joprojām kulsies kā pliks pa nātrēm, cits, trallinot kā sienāzis, trāpīsies pareizajā vietā un laikā. Protams, ir arī tādi, kas bez apkārtējo palīdzības nespēj spert pareizos soļus. Šoreiz tieši par tādiem dzīves pabērniem gribu parunāt. Tie ir cilvēki mums apkārt, kurus mēs bieži vien izvēlamies neredzēt.

Nepilnu divu nedēļu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga kara drāmas "Dvēseļu putenis" pirmizrādes filmu paguvuši noskatīties jau vairāk nekā 100 000 skatītāju. Kā norāda filmas izplatītāji Latvijā, tas ir lielākais pašmāju kinofilmas skatītāju skaits atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā. Filmas izplatītāji pauž, ka skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildus seansiem kinoteātros ir sākta "Dvēseļu puteņa" demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros. "Rīgas Apriņķa Avīze" devās noskaidrot, vai rīdzinieki jau paspējuši to noskatīties un kādas ir viņu domas par latviešu filmām vispār.