Šogad teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas (18. novembra) svētku nozīme. Kā liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” veiktā pētījuma dati, 11% uz šādu jautājumu snieguši atbildi “noteikti jā” un 36% – “drīzāk jā”.
Pēc dažām dienām svinēsim Latvijas valsts 101. dzimšanas dienu, un tai par godu ir sarūpēts daudz dažādu publisko pasākumu – svinīgi koncerti, balles, izstādes, filmu pirmizrādes, militārā parāde, svinīgā Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas ceremonija, labāko novadnieku sveikšana un, protams, salūts 11. novembra krastmalā… Taču daudzi šos svētkus labprātāk svin ģimenes lokā, piemēram, sarīkojot svinīgas vakariņas, apciemojot radus vai vienkārši atpūšoties.
Statistiski vidējais vienas Saeimas darba mūžs patlaban ir nevis četri gadi, bet gan tikai trīs gadi un viens mēnesis: ja arī šī Saeima tiks atlaista, tad vidējais skaitlis noslīdēs līdz trim gadiem. Un atlaišanu jau šobrīd pieprasa divas vēlētāju petīcijas.
Ceturtdien “Saskaņa” apturēja darbu Rīgas domes koalīcijā, norādot, ka frakcija neplāno piedalīties komiteju sēdēs un Rīgas domes plenārsēdēs, kamēr netiks lemts par Vadima Baraņņika atstādināšanu. Mēs atkal varam būt liecinieki kārtējai krīzei Rīgas domē, kas zināmā mērā bija paredzama. Līdzšinējā vara sāka strauji šūpoties jau 2018. gada beigās, 2019. gada janvārī varas deķis šķīda visur, kur pieskārās izmeklētāji, auditori, opozīcija un žurnālisti. Šlesera/Ušakova saimniecība sabruka piramīdu shēmas tempā, nedaudz atgādinot PSRS: bezjēdzīga saimniekošana sevi izsmeļ un izsauc politisku sabrukumu.
Pēdējā desmitgadē ik pa laikam uzvirmo jautājums par iespēju ļaut balsot pašvaldību vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Šo priekšlikumu ir izvirzījušas dažādas politiskās partijas, kā mērķi minot lielāku jauniešu piesaisti savai pašvaldībai.
Baltijas valstīs labākai sevis aizsardzībai cita starpā vajadzētu ieviest divus gadus ilgu obligāto militāro dienestu, teikts ASV analītiskā institūta “Jamestown Foundation” rakstā. Institūta vecākā līdzstrādnieka un profesora Ričarda Hūkera rakstā “Kā aizstāvēt Baltijas valstis“ norādīts, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vajadzētu ieviest divus gadus ilgu obligāto dienestu ar pienācīgu atalgojumu tiem, kuri izvēlas kļūt par profesionāliem karavīriem un virsniekiem.
Latvijai – 101. Taču novembrī kāds itin nozīmīgs gadskaitlis arī Latvijas Televīzijai – elektroniskais medijs radījumu starplaikos ar nelielu reklāmrullīti saviem skatītājiem vēsta, ka esam kopā 65 gadus. Ja pieskaitām vēl pusapaļās jubilejas datumā uzjautrinošu sižetiņu ziņās, tas arī viss – ne kādas kaut cik nopietnas atskatīšanās uz aizvadītajiem laikiem, ne jel mazākā pieteikuma par turpmāko.
Aizvadītājos mēnešos Valsts policijas inspektori devās uz mācību iestādēm, lai runātu ar skolēniem un izvērtētu drošības un vides apstākļus. Šādu tikšanos mērķis ir drošākas vides veidošana skolās. Apkopotā statistika liecina, ka pērn valstī kopumā reģistrēti 1677 incidenti, kas notikuši izglītības iestādēs – visbiežāk tie ir fiziskas vardarbības gadījumi audzēkņu starpā. Šādu gadījumu novēršanai nepieciešama pedagogu, vecāku un policijas sadarbība.
Novembrī svinam divas mūsu tautai vitāli nozīmīgas piemiņas dienas – 11. novembrī Lāčplēša dienu un 18. novembrī Latvijas dzimšanas dienu. 1918. gadā pasludinātā valsts neatkarība bija vēl jāizcīna, un nozīmīgs pagrieziena punkts šajā cīņā bija Bermonta komandēto Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāve pie Daugavas 1919. gada 11. novembrī. Tobrīd Latvijas armija bija gan mazāka, gan vājāk apmācīta, gan vājāk bruņota, un tomēr tā sakāva daudz spēcīgāko Bermonta armiju.
Izlasot par valdības dāsnumu sēdē, kur naudu dalīja ar plašiem vēzieniem, nudien nāca prātā hipotēze, ka varbūt arī Ziemassvētku vecīša dāvanu maiss ir jau sensenos laikos tapusi laba mārketinga ideja naudas pārpalikuma tēriņam gada nogalē. Sak, tāpat vienkārši naudu dot nav ne ētiski, ne estētiski, bet, lūk, iesaiņot to visu ceremoniālās izdarībās ir pavisam kas cits. Turklāt naudu var tērēt nevis tam, kas vairāk vajadzīgs, bet tam, kas labāk izskatās un arī pašam naudas maciņam (šajā gadījumā Ziemassvētku vecītim) labāk patīk.
Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās. Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.
