Šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem Eiropas politikā, nenoliedzami, ir Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un ar to saistītās peripetijas. Par Brexit un citām aktualitātēm “Rīgas Apriņķa Avīzes” sarunā ar Nacionālās apvienības politiķi, Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijas pirmo viceprezidentu Robertu Zīli.

Saeima ir pieņēmusi ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022. gada 1. februāra, un paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos – čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienus depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi. Līgums ar depozīta sistēmas operatoriem tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenotāji sola, ka palielinātos novados augs ekonomiskā aktivitāte. Pēc dažiem gadiem to apliecinās pieaudzis (vai tomēr ne) darbavietu un jaunu uzņēmumu skaits, tajos ieguldītā kapitāla apjoms. Taču kur šodien sakņojas šāda valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņu pārliecība?