Augustā valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas noteikumu projektu “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi”, paredzot, ka par dronu tālvadības pilotu turpmāk varēs kļūt no 16 gadu vecuma, bet paaugstināta riska lidojumus atļaus no 18 gadu vecuma pēc speciāla eksāmena nokārtošanas.
Lai varētu apmierināt visus savus sapņus, iedzīvotāji vidēji mēnesī gribētu pelnīt 3554 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba – Vidzemē nokulti kvieši pat līdz sešām tonnām no hektāra, savukārt Kurzemē agro kartupeļu ražība sasniegusi pat 50 tonnu no hektāra. Speciālisti uzsver, ka arī citas kultūras ir labi padevušās.
Šodien Saeimā notiks Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas organizēta starptautiska sanāksme, lai kopā ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsoja pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu EPPA, vienotos par kopīgu pozīciju un lemtu par tālāko rīcību EPPA.
“Galvu griešana ir Jaunās konservatīvās partijas DNS sastāvdaļa,” sacīja bijušais izglītības un zinātnes ministrs, “Vienotības” valdes loceklis Kārlis Šadurskis, runājot par lēmumu Latvijas Universitātes rektora amatā neapstiprināt ievēlēto Indriķi Muižnieku.
Latvijā 73% iedzīvotāju uzskata, ka prioritāri vairāk finansējuma jānovirza veselības aprūpes nodrošināšanai, šodien, prezentējot aptauju par Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija 2020.–2026. gadam paredz virkni dažādu risinājumu, tostarp pakāpenisku pāreju uz divu personu brigādēm, žurnālistus informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule. Pēc viņas paustā, kaut arī nav noteikts konkrēts laika periods, līdz kuram varētu notikt pāreja uz divu personu brigādēm, ir pilnīgi skaidrs, ka piecu sešu gadu laikā tai būs jānotiek.
Jūlijā Latvijas rūpniecībā turpinājās zināma stagnācija un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 1,3% salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju. Vienlaikus enerģētikā un ieguves rūpniecībā izlaide jūlijā samazinājās par attiecīgi 6,2% un 14,9%, kā rezultātā ražošanas apjomi rūpniecībā kopumā saruka par 1,3%.
Tas ir klāt. Pat ja sirds 1. septembrī vairs neietrīcas, ieraugot pirmklasniekus, ir skaidrs, ka jauni mācību gadi sākas visa mūža garumā. Vienalga, vai tas saistīts ar sezonas sākumu mākslas institūcijās, ar jaunas pieredzes apgūšanu vai jaunu problēmu risināšanu. Paši alkdami būt atpazīstami pasaulē, mēs ne vienmēr izmantojam tepat Latvijā gūstamo pieredzi par citām nelielām nācijām.
Pēdējā laikā novērojama dažādu Latvijas valsts iestāžu visai haotiskā un nesaskaņotā pieeja diasporas un remigrantu izglītības jautājumiem, kas līdz ar 2018. gadā pieņemto Diasporas likumu uzliek tām pienākumu veikt dažādas, ar likuma izpildi saistītas, darbības. ”Uz galviņām” sadalītā atbildība nevieš skaidrību par plānoto pasākumu koordināciju, kas veidotu vienotu, visiem saprotamu nākotnes stratēģiju, neraugoties uz nesen darbu uzsākušās Diasporas konsultatīvās padomes daudzveidīgo sastāvu, tajā iekļaujot gan izglītības politikas veidotājus, gan izpildītājus.
Uz sarunu par mūsu dzīves aktualitātēm esam aicinājuši lielvārdieti Agri Liepiņu. “Neko dižu par sevi pateikt negribu. Gribu, lai mājās būtu mierīgi vakari ar sieviņu blakus pie televizora, lai klusumā varu palasīt Annas Brigaderes triloģiju un veldzēties viņas skanīgajā latviešu valodā, lai, lasot Anšlavu Eglīti, varu iejusties trīsdesmito gadu Rīgas mākslinieku bohēmā, lai varu padomāt par nepelnīti aizmirsto zemgaliešu pulka komandieri Jukumu Vācieti. Un vispār es gribu dzīvot latviskā Latvijā,” uzsākot sarunu, saka Agris Liepiņš.
