Gatavojoties drīzumā gaidāmajām izmaiņām ES atkritumu pārstrādes noteikumos, kas paredz jau līdz 2025. gadam pārstrādāt vismaz 65% iepakojuma materiālu, pēdējā laikā aizvien biežāk un plašāk runājam par plastmasas iepakojuma kaitīgumu un biodegradējamiem materiāliem kā videi draudzīgu alternatīvu.
Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās. Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus.
Viena no lielākajām kļūdām, ko indivīds, vērtējot notiekošo un prognozējot nākotni, pieļauj, ir iedomāties, ka arī citi pasauli redz līdzīgi. Tādēļ es ļoti skeptiski izturos pret atlikušo demokrātiski noskaņoto mediju un ekspertu Krievijā komentāriem par demonstrācijām Maskavā un represijām pret to dalībniekiem (kā arī, iespējams, nejaušiem garāmgājējiem).
Ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanās Latvijas darba tirgu pagaidām būtiski nav skārusi un bezdarba līmenis Latvijā strauji tuvojas zemākajam līmenim kopš krīzes. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājies līdz 6,4% un pēdējā gada laikā bezdarbnieku skaits sarucis par gandrīz 14 tūkstošiem.
Latvijā jau gandrīz 20 gadus runā par depozīta sistēmas ieviešanu dzēriena iepakojumam, bet rezultāta nav, jo dažādas interešu grupas, it īpaši atkritumu apsaimniekotāji, tam aktīvi pretojas. Varam cerēt, ka jau šī gada laikā Saeima tomēr pieņems lēmumu un beidzot sistēma sāks darboties arī Latvijā. Atkritumu apjoms, ko ikdienā radām, tikai turpina augt, tāpēc ir svarīgi sākt ko darīt situācijas labā.
Raugoties no nacionālo mediju prizmas, Latvijas informatīvajā telpā ir izveidojusies mediju nozares krīze, un, kā mediju nozares eksperti paši to mēdz raksturot – samazinās/sašaurinās Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa. Pēc būtības tas apdraud ne tikai demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas, bet arī demokrātisku sabiedrību kā tādu. Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi un dažkārt tie ir savstarpēji ļoti saistīti.
39% Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā no 25 līdz 60 gadiem norāda, ka Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, jo baidās pazaudēt darbu, liecina Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) veiktā aptauja.
Katrs gadalaiks nāk ar saviem priekiem, izklaidēm un diemžēl arī problēmām. Brīvdabas aktivitāšu ziņā vasara, bez šaubām, ir īpaša, žēl tikai, ka cilvēku domāšana un elementārs pašaizsardzības instinkts ne vienmēr spēj tikt līdzi vēlmei noķert kārtējo adrenalīna devu.
Vasaru vienmēr uzskatām arī par atvaļinājumu laiku. Taču neaizmirsīsim, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var ņemt pa daļām, un vienai daļai ir jābūt vismaz divas nedēļas ilgai – tā nosaka likumdošana. Pārējo atvaļinājumu var pārcelt arī uz nākamo gadu. Atvaļinājums ir jāizmanto katru gadu. Neizmantoto atvaļinājumu drīkst kompensēt naudā tikai darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Darba likums paredz ikgadējo atvaļinājumu – četras nedēļas. To piešķir darbinieka individuālā gada ietvaros. Tātad gada laikā cilvēks 11 mēnešus strādā, un vienu mēnesi viņam ir tiesības atpūsties.
Biedrība “Vecāku alianse”, sadarbojoties ar 40 NVO, kuras ir parakstījušas sadarbības memorandu, un ikdienā darbojas ģimeņu atbalsta, demogrāfijas un citos valstiski svarīgos jautājumos, vēlas publiski paust viedokli par Sabiedrības Integrācijas fonda darbību.
Ikviens uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, ko pārvalda tā īpašnieki, dalībnieki un akcionāri. Jo vairāk ir tajā iesaistīto pušu, jo pamatīgāk ir jāpiestrādā pie korporatīvās pārvaldības. Laba korporatīvā pārvaldība daļēji nozīmē to, ka ikvienam kompānijas akcionāram, neatkarīgi no tam piederošo akciju apjoma, tiek nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības uz iesaisti uzņēmuma pārvaldībā. Šīs tiesības, ietverot peļņas sadali, nosaka Komerclikums, un to ievērošana ir jānodrošina uzņēmuma padomei un valdei.
