Jaunajā gadā vairāk nekā trešdaļa jeb 38% iedzīvotāju apņemas sekot līdzi uzturam, bet 31% – plāno veltīt vairāk laika saviem vaļaspriekiem, liecina “Fissman” veiktā aptauja, kas tapusi sadarbībā ar “Snapshots”.
Nesen publicētajā pētījumā par skolu reitingiem secināts, ka eksāmenu atzīmes nav izcilākais skolas kvalitātes rādītājs, jo nerāda individuālo izaugsmi. Arī pedagoģe un Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Inguna Granta norāda – ne tikai tās skolas, kurām ir augsta vieta reitingā, ir labas un sniedz kvalitatīvu izglītību. Lai to izvērtētu, jāņem vērā arī ikdienas mācību process, ārpusklases aktivitātes, pedagogu darbs, tas, kādi bērni mācās skolā, un citi aspekti. Ļoti daudz ir atkarīgs arī no pedagoga un viņa personības, jo tieši skolotājs var sniegt lielu ieguldījumu bērnu izaugsmē un būt noderīgs viņu dzīvē.
“Samsung skolas nākotnei” un Kultūras ministrijas veiktā aptauja atklāj, ka vairākums Latvijas jauniešu “sērfo” internetā, sazinās sociālajos tīklos vai kā citādi pavada laiku tiešsaistē, ieturot maltīti vienatnē. Tāpat gandrīz 40% aptaujāto viedierīcēs izklaidējas stundu laikā skolā, bet trešdaļa – esot vannā.
Aptuveni 150 pasaules valstu pārstāvji pirmdien, 10. decembrī, Marakešā atbalstīja ANO Migrācijas paktu. Tomēr vairākas valdības atteicās parakstīt šo pretrunīgi vērtēto dokumentu un sanāksmē Marokā nepiedalījās. Pret šo deklarāciju pagājušajā nedēļā nobalsoja arī Latvijas Republikas Saeima. Savukārt Beļģijā Migrācijas pakta dēļ nedēļas nogalē pat krita valdība.
Sociālie mediji mobilajos telefonos ļauj cilvēkiem jebkurā vietā un laikā ātri saņemt informāciju, zibenīgi ar to dalīties un apzināt plašo izklaides iespēju un sociālo aktivitāšu klāstu. Šiem nenoliedzami pozitīvajiem aspektiem tomēr ir savi ne tik labvēlīgie blakusefekti. CSDD uzsāktās kampaņas “Izkāp no telefona!” ietvaros, cīnoties pret mobilo telefonu lietošanu pie stūres, izgaismojas paši drūmākie.
Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību. Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks. Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktais pētījums.
Mūsdienās jau pietiekami labi pazīstamo terminu “kultūrmarksisms” tā modernajā koncepcijā vēl pirms 20 gadiem varēja dzirdēt reti, un uzskata, ka to sāka ieviest pazīstamais amerikāņu cīnītājs par konservatīvo kultūru Bils Linds. Kopš tā laika ir sarakstīti neskaitāmi daudzi liberālleftismam pretstāvoši raksti, bet šis Bila Linda darbs attiecas uz kultūrmarksisma kritikas pirmsākumiem. Klasika, tā teikt.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai aizliegtu videi nedraudzīgu maisiņu izmantošanu lielveikalos. Iniciatīvas pārstāvji norāda: lai gan Latvijas lielveikalos pamazām tiek ieviesta videi draudzīgāku iepirkumu maisiņu izmantošana, vairākas lielveikalu ķēdes tos joprojām neizmanto. Aizliedzot plastmasas maisiņu izmantošanu, lielveikaliem nebūs citas izvēles, kā izmantot materiālus, kas ir videi draudzīgāki, ir pārliecināti iniciatīvas autori. Kā ziņots, no 2019. gada plānots aizliegt bezmaksas maisiņu izsniegšanu neatkarīgi no to biezuma.
Netrūkst notikumu vai procesu, kuri, kā saka, var uzdzīt depresiju: laikapstākļi, valdības veidošana, sociālo tīklu stilistika, ārpolitiskā situācija utt. Es neironizēju par to, tomēr zinātnisko tekstu intensīva lasīšana manī nostiprinājusi pārliecību par to, cik svarīgi ir nepārsteigties ar secinājumiem, jo laika distance var veidot citu – gaišāku – skatījumu uz to, kas saniknojis, izraisījis nepatīkamu neizpratni utt.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad agrāk, un pēdējos gados mobilais internets pārliecinoši kļuvis par visbiežāk izmantoto pakalpojumu Latvijā. Šobrīd viedierīce ar interneta pieslēgumu ir gluži kā maize un gaiss – bez tā savu ikdienu nevar iedomāties 95% Latvijas iedzīvotāju, liecina mobilo sakaru operatora “Latvijas Mobilais telefons” veiktā aptauja.
Neiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
