“Samsung skolas nākotnei” un Kultūras ministrijas veiktā aptauja atklāj, ka vairākums Latvijas jauniešu “sērfo” internetā, sazinās sociālajos tīklos vai kā citādi pavada laiku tiešsaistē, ieturot maltīti vienatnē. Tāpat gandrīz 40% aptaujāto viedierīcēs izklaidējas stundu laikā skolā, bet trešdaļa – esot vannā.
Aptuveni 150 pasaules valstu pārstāvji pirmdien, 10. decembrī, Marakešā atbalstīja ANO Migrācijas paktu. Tomēr vairākas valdības atteicās parakstīt šo pretrunīgi vērtēto dokumentu un sanāksmē Marokā nepiedalījās. Pret šo deklarāciju pagājušajā nedēļā nobalsoja arī Latvijas Republikas Saeima. Savukārt Beļģijā Migrācijas pakta dēļ nedēļas nogalē pat krita valdība.
Sociālie mediji mobilajos telefonos ļauj cilvēkiem jebkurā vietā un laikā ātri saņemt informāciju, zibenīgi ar to dalīties un apzināt plašo izklaides iespēju un sociālo aktivitāšu klāstu. Šiem nenoliedzami pozitīvajiem aspektiem tomēr ir savi ne tik labvēlīgie blakusefekti. CSDD uzsāktās kampaņas “Izkāp no telefona!” ietvaros, cīnoties pret mobilo telefonu lietošanu pie stūres, izgaismojas paši drūmākie.
Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību. Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks. Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktais pētījums.
Mūsdienās jau pietiekami labi pazīstamo terminu “kultūrmarksisms” tā modernajā koncepcijā vēl pirms 20 gadiem varēja dzirdēt reti, un uzskata, ka to sāka ieviest pazīstamais amerikāņu cīnītājs par konservatīvo kultūru Bils Linds. Kopš tā laika ir sarakstīti neskaitāmi daudzi liberālleftismam pretstāvoši raksti, bet šis Bila Linda darbs attiecas uz kultūrmarksisma kritikas pirmsākumiem. Klasika, tā teikt.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai aizliegtu videi nedraudzīgu maisiņu izmantošanu lielveikalos. Iniciatīvas pārstāvji norāda: lai gan Latvijas lielveikalos pamazām tiek ieviesta videi draudzīgāku iepirkumu maisiņu izmantošana, vairākas lielveikalu ķēdes tos joprojām neizmanto. Aizliedzot plastmasas maisiņu izmantošanu, lielveikaliem nebūs citas izvēles, kā izmantot materiālus, kas ir videi draudzīgāki, ir pārliecināti iniciatīvas autori. Kā ziņots, no 2019. gada plānots aizliegt bezmaksas maisiņu izsniegšanu neatkarīgi no to biezuma.
Netrūkst notikumu vai procesu, kuri, kā saka, var uzdzīt depresiju: laikapstākļi, valdības veidošana, sociālo tīklu stilistika, ārpolitiskā situācija utt. Es neironizēju par to, tomēr zinātnisko tekstu intensīva lasīšana manī nostiprinājusi pārliecību par to, cik svarīgi ir nepārsteigties ar secinājumiem, jo laika distance var veidot citu – gaišāku – skatījumu uz to, kas saniknojis, izraisījis nepatīkamu neizpratni utt.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad agrāk, un pēdējos gados mobilais internets pārliecinoši kļuvis par visbiežāk izmantoto pakalpojumu Latvijā. Šobrīd viedierīce ar interneta pieslēgumu ir gluži kā maize un gaiss – bez tā savu ikdienu nevar iedomāties 95% Latvijas iedzīvotāju, liecina mobilo sakaru operatora “Latvijas Mobilais telefons” veiktā aptauja.
Neiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Ziemassvētku gaidīšanas laiks izsenis saistās ar mierpilnu laika pavadīšanu kopā ar mīļajiem, tomēr arvien biežāk šīs pirmssvētku noskaņas nomāc pārcentīgi dāvanu meklējumi un iepirkšanās drudzis. Teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem atzīst, ka Ziemassvētku tēriņi izraisa stresu, aizēnojot patieso svētku sajūtu, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.
Esam vareni nosvinējuši Latvijas simtgadi, nu iestājies tāds kā pēcsvētku atslābums. Šķiet, tas stipri skāris arī mūsu jaunievēlēto Saeimu, kas īsti nevar un nevar sasparoties uz nepieciešamo darbu darīšanu. Tā vien šķiet, ka arī Ziemsvētkus un jauno gadu sagaidīsim bez jaunās valdības. Varbūt, ka tā arī ir labi. Ir iesācies Adventa laiks. Tas ir laiks klusām pārdomām, kurās iekļaujam gan sevi, gan savu apkārtni, bet galvenokārt attiecības ar citiem un Dievu.
