Ja nu šoreiz ļauts izteikt hipotēzes nevis par to, kā būtu, ja būtu, bet gan par to, kā tiešām ir bijis aizejošajā simtgadē, tad, jāteic, ir pat labāk, nekā viedie senatnes tulki caur Andreju Pumpuru pareģojuši, proti, ka kaut kas īsti liels un visai tautai nozīmīgs var notikt tikai reizi simt gados. Lielām tautām, iespējams, pat retāk, bet tās lai šoreiz paliek...
Tumšo un nemīlīgo rudeni raksturo ne tikai nepatīkami laikapstākļi, bet arī lielāki mājokļa drošības riski – ugunsgrēki notiek divreiz biežāk nekā vasarā, bet zādzību skaits pieaug par 25%. Tādēļ ir vērts nopietni padomāt par sava mājokļa drošību, aprīkojot to ar vispiemērotākajām aizsargierīcēm.
Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu, liecina “Citadele Index” pētījums.
Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk. Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem.
Ekonomikas dati skaidri iezīmē tūrisma nozares izaugsmes potenciālu. Šobrīd sasniegt vēl labākus rezultātus mūs kavē nespēja sadarboties starppašvaldību līmenī, kā arī centieni radīt aizvien jaunus produktus, mazāk laika veltot esošo produktu un galamērķu pilnveidei. Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš uzsver, ka nesezonas laikā viens tūrisma objekts vai viena pašvaldība nespēj piesaistīt pietiekami lielu viesu skaitu, tāpēc vēl aktīvāk jāveicina sadarbība, lai mudinātu tūristus Latvijā pavadīt pēc iespējas ilgāku laiku.
Pavērojiet mazus bērnus, kad viņi ir izdarījuši palaidnības un vecāki ir tajās pieķēruši! Visbiežāk jūs dzirdēsit sevi attaisnojošu stāstu par to, ka vainīgs ir klasesbiedrs Andrītis, spēļu partneris Aivars vai vispār visu nelabvēlīgo apstākļu kopums.
Latvijā gripas intensitāte, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, pagaidām ir zema – kopš sezonas sākuma laboratoriski apstiprināts viens gripas gadījums, informējis Slimību profilakses un kontroles centrs. Tomēr pēdējo nedēļu laikā Eiropas reģionā pieaudzis to valstu skaits, kuras ziņojušas par gripas aktivitātes sākumu. Latvijas Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka septembrī, salīdzinot ar šo laiku pērn, vairāk cilvēku potējušies pret gripu.
9.novembrī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālajā centrā (RRC) tika izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija, pamatojoties uz nepietiekamo cilvēkresursu daudzumu ikdienas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.
Starp Lāčplēša dienu un Latvijas valsts dzimšanas dienu ir tieši nedēļa, kuru dēvējam par Patriotu nedēļu, un ikviens, kas jūtas šai valstij piederīgs, uzskata par goda lietu pie krūtīm piespraust sarkanbaltsarkano lentīti. Gan vieni, gan otri ir svētki, kad arī pie mājām izkaram Latvijas valsts karogu. Diemžēl ne visi. Lāčplēša dienā joprojām bija nami, pie kuriem neplīvoja karogs.
Šīs rindas no dzejnieces Ārijas Elksnes dzejoļa man ienāca prātā (un, patiesību sakot, neatstāja visu vakaru), pagājušajā nedēļā presē izlasot ziņu, ka Ērgļu novada vadība nociršanai grasās izsolīt 27 hektārus meža, kas atrodas Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" apkaimē. Skaļi par to sāka runāt režisore Māra Ķimele un vietvaras opozīcijas deputāti, savā publiskajā uzrunā Ērgļu novada pašvaldību aicinot vēlreiz neizspēlēt Blaumaņa drāmu "Indrāni", tikai šoreiz – krietni plašākā mērogā.
Daudz kas mūsu pasaulē joprojām ir tāds, ko varam saukt par mistēriju. Ir daudz tādu jautājumu, uz kuriem mūsdienu zinātne vēl nav varējusi dot noteiktu, skaidru atbildi. Piemēram, viena no lielākajām mistērijām, ko zinātnieki cenšas atrisināt, ir t.s. tumšā enerģija, kas caurstrāvo kosmosa telpu, tāpat arī tumšā matērija, kas Visumā vairākas reizes pārsniedz to matēriju, kas ir acīm redzama.
